Pienākot drūmākajam un lietainākajam gadalaikam, dienas sarūk un naktis pagarinās. Šādos brīžos var būt grūti sevi motivēt, pārņem skumjas un vēlme būt vienam un attālinātam no citiem var kļūt stipra. Kāds ir bēdu smagums, kad dienas jau ir tumšas un drūmas un cilvēku pārņem skumjas?
Garastāvoklis, kas svārstās līdz ar gadalaiku maiņu, it īpaši aukstākos mēnešos, ir raksturīgs notikums un dominējošs notikums, ko bieži dēvē par sezonāliem afektīviem traucējumiem vai “sezonas skumjām”. LSM portālam skaidro gudrā psihiatre Natālija Bērziņa.lv, ka vitamīnu, serotonīna un melatonīna trūkums varētu būt emocionālās nelīdzsvarotības un miega traucējumu vaininieks. Nakts drūmums ir smags, satriecot mūsu prieku ar saules gaismas trūkumu.
Platuma grāds, ko mēs ieņemam, var informēt par mūsu stāvokli; tuvojoties rudenim un ziemai, mēdzam justies vairāk melanholiski, kā norādīja Bērziņa. Jebkurš indivīds var būt uzņēmīgs pret sezonāliem afektīviem traucējumiem, tomēr tie, kuri ir emocionāli trauslāki, ar miega problēmām, dažādiem stresa sliekšņiem, ģimenes emocionālām problēmām vai psiholoģiskām un emocionālām grūtībām, var būt īpaši uzņēmīgi. Kognitīvi-biheiviorālās terapijas eksperte Agnesa Orupe paziņoja, ka neliela daļa cilvēku var ciest no sezonālām skumjām, un pētījumi liecina, ka sievietes vecumā no 18 līdz 39 gadiem tās iztur četras reizes biežāk nekā vīrieši.
Mēdz teikt, ka tie, kuriem ir garīgas un emocionālas ciešanas, daudz spēcīgāk izjūt savas ārējās vides ietekmi. Gadalaiku maiņa var radīt lielākas bēdas tiem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem. Speciāliste atzīmēja, ka sezonālās skumjas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv garīgās veselības traucējumi. Attiecības starp viņiem var būt intīmas, taču tās nav cēlonis un sekas. Atzīstot līdzības starp sezonāliem garastāvokļa traucējumiem un depresiju, viņa atzīmēja, ka tās ir atšķirīgas vienības. Cilvēks var atrasties miegainības, noguruma, nevēlēšanās izkļūt ārā, sociālā noslēgtības, paaugstinātas apetītes stāvoklī, tieksmes pēc saldiem gardumiem vai ogļhidrātiem, kā arī drūms raksturs un mazs spars. Tuvojoties rītausmai, bēdu tumsa izgaist. Tās ilgi neturas,» sacīja Orupe.
Saules spožums var iepriecināt tos, kurus nomocīts sezonas drūmums. Rudenī un ziemā dienām kļūstot īsākām, Orupe aicina izmantot nīkuļojošo gaismu un atrasties ārā vai, ja ne citādi, pie saules apspīdēta loga. Lai cīnītos pret drūmumu un izmisumu, kas rodas visdziļākajā ziemā, tiek ieteikti barojoši gaismas stari. Lampas, kas izstaro unikālu gaismas spektru, piedāvājot mierinājumu izmisušajiem. Mēs esam redzējuši priekšrocības, ko sniedz mūsu klienti, un, ja katru dienu pavadīsit tikai pusstundu, gozējoties tās klātbūtnē, sekas būs līdzīgas saules piepildītai terapijas sesijai.
Kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas speciāliste paziņoja, ka biroja iemītnieki šo priekšmetu varētu iegādāties kā galda lampu, jo no tradicionālās lampas ar neapbruņotu aci to nevar atšķirt. Viņa brīdināja neapmesties pie gaismas terapijas lampas pirms došanās pensijā. Jo tas padara snaudu netveramu. Vienlaikus Orupe novērojis, ka gaismas terapijas lampa nav būtisks instruments, ko izmantot rehabilitācijas centros Latvijā, jo sezonālos garastāvokļa traucējumus tur parasti neārstē. Lai arī depresijas sekas nav pārāk skarbas, tās nevar mazināt, jo tās cēloņi ir daudz dziļāki.
Mocības par mīļotā zaudēšanu var izraisīt dziļas bēdas. Bērziņa atzīmēja, ka, iestājoties tumsai, bēdas noteikti padziļināsies. Viņas brīdinājums ir bargs, ka ar šo kaiti nevajadzētu stāties vienatnē. Orupe pauž viedokli, kas var atšķirties, neticot, ka mīļotā aiziešanas postā pārdzīvotam cilvēkam būtu vienalga, ko nesīs saule un debesis – lai arī būtu krāšņa vasara, sāpes paliek nemainīgas. Pieļaujot, ka depresijai jau ir tvēriens, ziemā tālākas lejupslīdes risks varētu būt lielāks, jo notikumi kļūst reti un cilvēks atkāpjas, ieslīgstot vientulībā. Saule viena pati nevar nest laimi; citām lietām ir jāspēlē.
Tas piešķir visaptverošu uzmundrinājuma sajūtu, radot gaišāku atmosfēru gaisā. Sēras ir dziļi personiska pieredze, un, iespējams, ir vienkāršāk skumt, kad debesis raud līdzās, nevis tad, kad pārpilns prieks, kamēr viņi paliek bēdās, tā domāja kognitīvi-biheiviorālās terapijas speciāliste. Bēdu ilgums, skaidro Bērziņa, var svārstīties no trim mēnešiem līdz trim gadiem, ņemot vērā mirušā tuvumu, viņu apkārtējos apstākļus, apkārtējo atbalstu, kā arī to, cik piesātināta ir sērojošā dzīve. Viņa atzīmēja, ka bēdu laikā cilvēks var piedzīvot dažādas emocijas, sākot ar noliegšanu, kad viņš nevar pieņemt notikušā realitāti un cerēt, ka viņu vai citu rīcība varēja mainīt rezultātu, kam seko depresija. , kas galu galā beidzas ar pieņemšanu, lai gan tas ne vienmēr notiek.
Cilvēks var svārstīties, vispirms piedzīvojot noliegumu, pēc tam kaulējoties, kam seko izmisums, pirms atgriežas ceļā uz noliegšanu. Cilvēks var kādu laiku kavēties savās emocijās, ja vien neatgādina sev, ka dzīve turpina virzīties uz priekšu. Psihiatrs atzīmēja, ka ar laiku skumjas var mazināties, ja var gūt panākumus, nodarbojoties ar saviem ierastajiem hobijiem un atrodot veidu, kā rīkoties bez pazaudētā. Ja sērotājs vāc pazudušā mīļotā piemiņas lietas, nekad neieejot savā istabā un pastāvīgi to apmeklē un uzkopj, atsakoties no saviem hobijiem, tā ir zīme, ka sēras ieilgs un galu galā var novest pie patoloģiskā stāvokļa. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savai dzīvei.
Neatkarīgi no bēdu cēloņa – vai tā būtu gadalaiku maiņa vai zaudējums – jāsāk no jauna ar viņu ieradumiem un rituāliem. Bērziņa sludināja, ka šie būtiskie elementi sniedza viņai klātbūtnes sajūtu, ļaujot dzīvot un turpināt. Viņa iesaka katru dienu vismaz pusstundu ieguldīt brīvā dabā, pastaigājoties vai vienkārši gozējoties saulē. Dienās, kad debesis ir pelēkas, ir prātīgi atcerēties, ka saules ultravioletie stari joprojām var mūs sasniegt caur mākoņiem. Ēdienu organizēšana ir ārkārtīgi svarīga.
Jālieto barojošs uzturs ar vitamīnu, olbaltumvielu un šķiedrvielu maisījumu. Bērziņa apgalvoja, ka diēta, kas sastāv tikai no ogļhidrātiem, nesniedz līdzekli, bet gan pastiprina emocionālās svārstības. Būtiski ir arī ievērot labus miega ieradumus. Vienmērīga miega cikla ievērošana, atkāpšanās un pamošanās vienā stundā, jo saskaņotais ritms ļoti ietekmē garastāvokli un vispārējo veselību. Saziņa ar citiem palīdz atvairīt bēdas, kā arī uzlabo apmierinātības sajūtu, vērtību, perspektīvu un pārliecību par biedriskumu. Bieži vien, kad jūtaties vājš, jums var rasties kārdinājums atkāpties vientulībā.
Tā vietā sazinieties ar kādu mīļu cilvēku un iesaistieties sarunā; tāpat kā ar vēlmi gulēt gultā un neko nedarīt, jums jācenšas rast mierinājumu citu sabiedrībā. Veiciet nelielu uzdevumu, lai atdzīvinātu savu būtību un radītu piepildījuma sajūtu. Nepieciešamība kustēties labvēlīgi ietekmēs garastāvokli, radot pozitivitātes ciklu smadzenēs. Ar fiziskām aktivitātēm izdalās endorfīni, radot priecīgāku garastāvokli, atzīmēja Bērziņa. Orupe iesaka intensīvas slodzes vietā fiziskām aktivitātēm izmantot mērenāku pieeju, piemēram, pastaigas vai riteņbraukšanu. Citiem vārdiem sakot, viss, kas “liek jums nedaudz svīst, bet ne tik ļoti, ka jums trūkst elpas, nevar runāt ar kādu saprotami”.
Nav vienotu norādījumu kopuma, kā mierināt draugu bēdu laikā, neatkarīgi no tā, vai tā ir ziemas blūza, depresija vai skumjas. Tas ir dvēseles ceļojums, kurā tiek izzinātas jūtas un atrasta biedriskums. Vislabāk sēru laikā nedāvāt padomu, jo palīdzība atšķiras. Orupe aicina painteresēties pie tā, kas tieši viņiem vajadzīgs. Bērziņa novērojusi, ka tuvākie var cīnīties ar bēdām vai no tām nobiedēties, prātojot: “Kādus vārdus es varētu piedāvāt?”. Būt kopā ar viņiem ir viss, kas jums nepieciešams.
Ja viņam nepieciešama saruna, runājiet ar viņu, bet, ja nepieciešams klusums, esiet mierīgs. Uzaiciniet viņu pastaigāties, saplānot maltīti, sarīkot mielastu un izteikt savu mīlestību. Radiniekiem un tuviniekiem ir jādemonstrē, ka cilvēka dzīve turpinās, viņa akcentēja. Bez šaubām, apkārtējie var piedzīvot daudzus skumjas dvēseles atraidījumus, kas mudina draugus pārtraukt zvanīšanu, aicinot, jo viņi kļūst noguruši no pastāvīgās pagrimuma. Orupe paziņoja. Neskatoties uz grūtībām, viņa mudina šādos gadījumos piepūlēties, lai mudinātu bēdīgos izkāpt ārā un, piemēram, izbaudīt galda spēli.
Psihoterapeita konsultācijas var nākt par labu skumju, bēdu vai jebkurā citā brīdī – ir svarīgi ņemt vērā savas jūtas. Tomēr tas ir ļoti ieteicams, ja pēc kārtas ir piedzīvoti vairāki zaudējumi un skumjas turpinās, un sēru pazīmes saglabājas ilgāk par pusgadu. Ir svarīgi, lai mums būtu pavadonis, kas nesniedz padomu un vienkārši sakot: “turi zodu augšā”, bet ļauj mums sajust visu, kas mums ir nepieciešams. Jebkuram terapeitam ir gudrība nodrošināt klātbūtni, radīt emociju patvērumu, klausīties stāstus bez sprieduma un aptvert katru. Tas ļoti palīdz,» sacīja Orupe.
Viņa atgādināja, ka Latvijas ietvaros biedrība “Skalbes” piedāvā diennakts krīzes tālruņa līniju. Tas nav paredzēts kā līdzeklis pret visu, tomēr to var izmantot krīzes laikā – kad tādas emocijas kā bailes, izmisums vai dusmas kļūst nepārvaramas un vairs nevar tikt galā vienatnē. Tur strādājošie speciālisti var palīdzēt pārvarēt krīzi drošākā emocionālā stāvoklī. Ja cilvēka dvēseli nomāc tumsa, tad noteikti ir jāmeklē palīdzība; krīzes līniju var izmantot tūlītējai palīdzībai, un pēc tam ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts, lai atgrieztos gaismā. Ne visiem tas ir obligāti, tā ir taisnība. Tie, kas sarunājas ar konsultantu, mierinājumu rod savos vārdos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, zvanot uz avārijas līniju, nevajadzētu justies tā, it kā viņu pavadoņi tiktu traucēti ar “svarīgiem jautājumiem”.
