Kāpēc īsts vīrietis nekad nenoveco? Četri padomi vīriešiem un viens – sievietēm

 

Tomēr tieši vīrietis sevišķi cieš no hormona testosterona deficīta… Kas ir šis testosterons?

Testosterons ir galvenais vīrieša dzimumhormons, kas izstrādājās oliņās un regulē vīrieša dzimumorgānu funkciju. Pēc ķīmiskās struktūras tas vērtējams kā anaboliskais steroīds (sportā – spēcīgs dopings), tāpēc ir atbildīgs par muskuļu masas uzturēšanu un tauku sadedzināšanu. Testosterona izstrāde pieaug līdz ar dzimumbrieduma iestāšanos un savu maksimumu sasniedz 25–30 gadu vecumā. Vēlāk veseliem vīriešiem testosterona izstrāde samazinās vidēji par 1–2% gadā, tuvojoties 80 gadu slieksnim, sasniedzot aptuveni 40% no 25 gadu vecuma līmeņa.

Paaugstināta arteriālā spiediena, sirds išēmisko slimību, cukura diabēta un citu līdzīgu slimību gadījumos, kā arī tad, ja vīrietis lielās devās un bieži lieto kādus medikamentus, veidojas savdabīgs apburtais loks – tas viss ārkārtīgi strauji samazina testosterona līmeni, kas savukārt padziļina sirgšanu ar jebkuru no šīm kaitēm. Urologi aizvien biežāk mēdz lietot terminus “vīrieša klimakss”, “andropauze”, “vīriešu menopauze” un pat “vidējā vecuma krīze”, lai tādējādi aprakstītu izmaiņas, kas vīrieša organismā notiek saistībā ar testosterona līmeņa pazemināšanos. Tomēr šīs izmaiņas nav identiskas tām, kas atbilstoši notiek sievietes organismā. Kaut vai tikai tāpēc, ka, atšķirībā no sievietēm, vīriešiem spēja radīt pēcnācējus līdz ar to faktiski nesamazinās. Tomēr būtiski pazeminās libido. Un ja turklāt vēl radušās problēmas ar erekciju, tas viss kopumā var izraisīt nopietnu depresiju, nepārejošu nogurumu un to, ko reklāmas triku ekvilibristi dēvē arī par “nepārliecinātību par sevi”. Tieši pārāk strauja vai agrīna testosterona līmeņa pazemināšanās izraisa pāragru vīriešu novecošanu.

Vairums mediķu tam nereti nepievērš uzmanību, ja vien pacients nesāk sūdzēties par savas seksuālās dzīves pasliktināšanos. Savukārt pašiem pacientiem bieži vien pat neienāk prātā šo pasliktināšanos saistīt ar saslimšanām vai medikamentu lietošanu. Tāpēc ārsti iesaka veikt nopietnas konsultācijas, ja vīrietim diagnosticēts: cukura diabēts, arteriālā hipertonija, jebkura sirds un asinsvadu slimība, aptaukošanās, bezmiegs, neiroze un depresija, alkoholisms un izrakstīti jebkādi medikaneti, kas paredzēti ilgstošai lietošanai.

4 padomi vīriešiem un 1 – sievietēm

1. Ja saistībā ar veselības pasliktināšanos esat sācis aizvien biežāk apciemot ārstus, apjautājieties tiem par savu hormonālo (androgēno) statusu. 2. Ja androgēnu deficīts konstatēts laboratoriskos un klīniskos pētījumos, nepieciešams katrā ziņā nekavējoties konsultēties ar andrologu vai urologu. 3. Ja izjūtat satraukumu bez sevišķa iemesla, aizvien biežāk sākat dusmas izpaust pret tuviniekiem, strauji un nervozi reaģējat uz jebkādām konfliktsituācijām – arī nekavējoties pie ārsta! 4. Ja salīdzinājumā ar jūsu paša izstrādāto normu samazinājusies dzimumtieksme, nekādā gadījumā nesteidzieties bez ārsta rekomendācijas paši uzsākt viagras lietošanu. Pirmkārt, tā spēj palīdzēt ne gluži visos gadījumos, otrkārt – liela daļa šo “brīnumlīdzekļu” aptiekās iegādājama bez receptes, un tas vien jau draud ar problēmas padziļināšanu. 5. Un – mīļās dāmas! Ja esat savam vīram vai partnerim pamanījušas kādas nopietnas seksuālās problēmas, ja viņam samazinājusies šī tieksme, ja viņš izmanto aizvien izsmalcinātākus iemeslus, kāpēc izvairīties no tuvības, pacentieties iespējami taktiskām viņam paskaidrot, ka mūsu dienās šī problēma ir atrisināma, atliek tikai apmeklēt urologu, kura arsenālā ir virkne dažādu modernu līdzekļu, kas spēj kompensēt pāragrutestosterona līmeņa samazināšanos.

Vesels puika – laimīgs vīrs un tēvs!

Gādīgas māmiņas parasti rūpējas par savu meitu reproduktīvo veselību, seko viņu pareizai nobriešanai, nepieciešamības gadījumā palīdz laikus vērsties pie ārstiem. Savukārt dēliem māmiņas šādu uzmanību velta krietni vien retāk. Tostarp, ja nobriešanas periods (balss lūzums, figūras izmaiņas, apmatojuma parādīšanās, jauniešiem raksturīgās ādas problēmas) sākas pārlieku agri (līdz 10 gadu vecumam) vai, gluži otrādi, aizkavējas (līdz 14 gadiem), vecākiem tam jāpievērš īpaša uzmanība. Puiša topošo dzimumproblēmu riska faktori ir liekais svars, nepietiekama fiziskā aktivitāte, bērnībā izslimotās cūciņas. Ārsti izšķir virkni pilnībā precīzu testosterone deficīta simptomu sarakstu. Tie ir: vispārēja pašsajūtas pasliktināšanas un darba spēju samazināšanās; nervozitāte, paaugstināta uzbudināmība, atmiņas traucējumi; bezmiegs; svīšana un spēji karstuma viļņi visā ķermenī; prāta spēju reakcijas samazināšanās; vēderiņa uzrašanās, tauku uzkrāšanās krūšu dziedzeros, uz gurniem, pēcpuses mīkstumos; muskuļu masas samazināšanās; kaulu trauslums jeb osteoporoze.

Dzīves kvalitāti var vadīt

Mūsu dienās zinātnes viedoklis par novecošanu ir ievērojami mainījies. Šodien esam pārliecināti, ka vīrietim arī 80 gadu vecumā jājūtas tā, it kā viņam būtu tikai 40. Normalizējot testosterona līmeni, iespējams novērst aptaukošanās attīstību, bet tas savukārt novērš sirds asinsvadu slimības, cukura diabētu, osteoporozi un, protams, erektīvo disfunkciju, tādējādi pagarinot vīrieša seksuālo dzīvi faktiski līdz bezgalībai. “Tu biji lielisks!” – šādus sievietes teiktus vārdus ikviens vīrietis, pilnīgi neatkarīgi no vecuma, profesijas, ienākumu līmeņa vai reliģiskās piederības ir gatavs uzklausīt katru dienu visu mūžu. Taču viņa problēmas acumirklī arī iespaido sievu vai pastāvīgo draudzeni. 2004. gadā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka tām sievietēm, kuru partneri sākuši ciest no erekcijas disfunkcijas, parasti var novērot seksuālās aktivitātes samazināšanos, orgasma intensitātes krišanos, labsajūtas trūkumu. Savukārt tad, ja laikus uzsākta un efektīvi īstenota partnera ārstēšana, minētie simptomi sievietēm teju acumirklī pilnībā izzūd.

Piecdesmitgadnieku seksa laime

Bet ASV un Norvēģijas zinātnieku kopīgi veiktā eksperimentā noskaidrots, ka 50 gadu vecumu sasnieguši vīrieši ar savu seksuālo dzīvi ir vairākkārt apmierinātāki nekā tie, kuri tikko pārkāpuši 30 gadu slieksni. Eksperimentā novēroti 2000 vīriešu vecumā no 20 līdz 79 gadiem, un, kā jau bija gaidīts, vairāk padzīvojušiem vīriešiem varēja novērot seksuālās aktivitātes pazemināšanos un pat pilnīgu impotenci.

Tomēr tieši piecdesmitgadnieki izrādīja aptuveni tādu pašu seksuālā apmierinājuma līmeni, kāds piemīt divdesmitgadīgiem jauniešiem. Speciālā anketā dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumiem, kas vērtību skalā no 1 līdz 4 palīdzēja novērtēt viņu seksuālā apmierinājuma dažādos aspektus. Divdesmitgadīgajiem šis rādītājs vidēji bija 2,79, bet piecdesmitgadniekiem – 2,77, četrdesmitgadnieki “sapelnīja” 2,72 balles, tādējādi apsteidzot trīsdesmitgadniekus, kuriem vidēji sanāca 2,55 balles. Bet pēdējā vietā tomēr ierindojās vīrieši, kuri jau sasnieguši 70 gadu vecumu – 2,14 balles. Zinātnieki uzskata, ka šā pētījuma rezultāti apliecina: pastāv tieša saistība starp novecošanu un dzimumfunkciju samazināšanos, tomēr vienlaikus runā arī par to, ka šo problēmu palielināšanās nemazina viņu no dzimumdzīves gūto apmierinājumu.

Savukārt psihologs Ronalds Breisijs, kurš specializējies vīriešu dzimumfunkciju problēmu pētīšanā, uzskata, ka šajos rezultātos būtībā nav nekā pārsteidzoša: “Bieži vien 30–40 gadu vecumā vīrieši ir tik ļoti nodarbināti ar karjeras jautājumiem, ka viņiem vienkārši nav laika pilnvērtīgi baudīt seksuālo apmierinājumu. Savukārt 50 gadu vecumā viņi jau pilnīgi droši zina, ko vispār vēlas gūt no šīs dzīves, viņus absolūti neinteresē un neuztrauc tas, ko par viņiem domā citi, un viņi katrā ziņā ievērojami mazāk pārdzīvo to, kas viņiem izdodas vai neizdodas gultā…”

Avots:

aLA

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru