Daudzi māņticīgi cilvēki interesējas, kāpēc mājoklī, kur atrodas nelaiķis, nedrīkst atvērt logus. Ikviens no mums ir mirstīgs, tāpēc kopš senču laikiem ir ielāgoti daudzi dažādi ar to saistīti ticējumi. Tuvu cilvēku pienākums ir atvieglot mirušā radinieka dvēseles pāreju no vienas pasaules uz otru.
Mirušajam ir jāparāda pēdējā cieņa, godbijīgi pavadot viņu aizsaulē, pretējā gadījumā aizgājējs var sadusmoties un sākt atriebties. Tiem, kuri mīlēja cilvēku viņa dzīves laikā, un, ja viņi kaut kādā veidā vēlas viņam palīdzēt, ir jāpasūta baznīcā lūgšanu dievkalpojums (“Sorokoust”), kā arī 40 dienu laikā pēc viņa nāves dienas jāvalkā sēru drānas.
Kāpēc nedrīkst atvērt logus, ja miteklī atrodas nelaiķis
Tad kāpēc galu galā nav ieteicams atvērt logus mājoklī, ja tur atdusas nelaiķis? Fakts ir tāds, ka nāve vienmēr ir sērpilns un skumjš notikums, tāpēc tuviem cilvēkiem vajadzētu patiesi skumt un sērot. Logi ir jāaizver, lai novērstu saules gaismas iekļūšanu mājā, jo tas simbolizē dzīviun prieku, bet tas nav savienojami ar bērēm. Mājoklī visam vajadzētu liecināt par lielām sērām – tas tiek darīts aiz mīlestības un cieņas pret aizgājēju.
Ir vēl viena šīs tradīcijas intepretācija. Tā kā cilvēki agrāk ticēja velniem un aizrautīgi lasīja kirievu rakstnieka Nikolaja Gogoļu daiļdarbus, nepārsteiz fakts, ka viņi baidījās no velniem un ļaunajiem gariem. Baumo – ja tu neaizver logus mājoklī, kur guļ mirušais, tad viltīgs velns ielavīsies mājoklī un paņems sev līdzi mirušā dvēseli.
Jebkurā gadījumā dzīvajiem taču nav grūti vairākas dienas dzīvot ar slēgtiem logiem, tāpēc cilvēki cenšas ievērot šo tradīciju.
Ja radinieki nevēlas sērot par mirušo, tad tā ir liela necieņa pret mirušo un baznīcas tradīcijām.
Ir arī citi labi pazīstami ticējumi. Piemēram, ka zārku ar mirušo nedrīkst nest radinieki, jo viņiem zaudējums ir pārāk sāpīgs, turklāt viņi atrodas afekta stāvoklī.
Citi ticējumi par bērēm un nelaiķiem
Citi ticējumi vēsta – ja mājā atrodas mirušais, viņa tuviniekiem nevajadzētu jokoties, smieties, runāt piepaceltā balsī un lamāties, jo tā ir arī necieņa pret mirušo, tāpēc, piemēram, mazi bērni, ja tādi ir, jābrīdina par uzvedības noteikumiem. Par mirušo labāk nerunāt sliktu un atcerēties tikai labo.
Lai Dievs debesīs pieņemtu mirušā radinieka dvēseli, svētajam tēvam obligāti jānolasa lūgšana par aizgājēja dvēseles mieru. Lai parādītu, ka cilvēks skumst pēc mirušā un sēro par mirušā nāvi, viņam ir aizliegts valkāt košu un izaicinošu apģērbu, kā arī nodoties izklaidēm.
Bēru mielasts ir neatņemama bēru procesa sastāvdaļa, ar to arī saistīti daudzi ticējumi. Piemēram, ja kāds tiek uzaicināts uz šo maltīti, viņam nevajadzētu atteikties, jo tas tiek uzskatīts par lielu necieņu pret mirušā ģimeni.
