Kas ir «labs sānsolis» un vai tas stiprina ģimeni? Viedokļi atšķiras!

Pēc statistikas neuzticība precēto pāru vidū pieaug ar katru gadu. Ja pirms gadiem trīsdesmit, četrdesmit neuzticīgi bija aptuveni 70% vīriešu un 25–30% sieviešu, 2002.–2005. gadā veiktās aptaujas liecina, ka attiecības ārpus ģimenes stiprā dzimuma vidū tuvojas 90%.

Neatpaliek arī sievietes – gandrīz puse aptaujāto atzinušās, ka vismaz reizi bijušas neuzticīgas saviem pastāvīgajiem partneriem (bet cik ir to, kas šo faktu noklusēja?).

Ko darīt? Vai iespējams pret šo neuzticību cīnīties vai vienkāršāk samierināties? Un kā pārdzīvot tuva cilvēka nodevību? Universālas receptes nav un arī nevar būt, jo katrs gadījums ir individuāls, un pirmām kārtām jānoskaidro, kāpēc vīrs (vai sieva) šādu soli spēris. Taču speciālisti nešaubīgi apgalvo, ka ne katrs neuzticības gadījums apdraud ģimeni. Vēl vairāk – viņuprāt, krāpšanā dažkārt saskatāmi arī pozitīvi momenti. Taču šī atziņa nekādā gadījumā nav jāuzskata kā aicinājums visiem draudzīgā pulkā spert sānsoli.

Neuzticība no neuzticības atšķiras

Psihologi izšķir divus laulības pārkāpšanas tipus – spontāno un apzināto.

Spontānais jeb situatīvais laulības pārkāpums nekad netiek iepriekš plānots. Spēji uzliesmojušas kaisles, alkohola vai kādu citu apstākļu iedarbībā viss notiek it kā pats no sevis. Nebūsim liekuļi un svētuļi – tamlīdzīga situācija var notikt praktiski ar jebkuru vīrieti un sievieti. Šāda neuzticība nekādus draudus ģimenei nerada, un šis ir tieši tas gadījums, par kuru, tiesa, nedaudz ciniski, mēdz teikt, ka “labs sānsolis stiprina ģimeni”. Vainas apziņa krāpniekam liek it kā pamosties un citām acīm skatīties uz sev tuvo cilvēku.

Daudz bīstamāka ir apzinātā krāpšana, kad viņš (vai viņa) jau iepriekš plāno “mazu jauku piedzīvojumu ārpus mājas” un slepus no visiem šo ieceri arī realizē. Pat ja šīs attiecības nav nopietni draudi ģimenei, vairumā gadījumu tās ir pirmais zvaniņš, ka ģimenē kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Bet, ja vienam (vīram vai sievai) ārpus ģimenes parādās pastāvīgs partneris, var teikt, ka neuzticīgais ir morāli gatavs no savas otrās pusītes atvadīties.

Kāpēc?

Kāpēc cilvēki krāpj cits citu? Galvenie vīriešu un sieviešu neuzticības cēloņi ir aptuveni vienādi: vēlme izbaudīt kaut ko jaunu, šaubas par savu pievilcību, intereses zudums no partnera (vīra vai sievas) puses, dzīves prioritāšu nesakritība. Taču ir arī atšķirības. Piemēram, sievas bieži vien neuzticīgas kļūs tādēļ, lai… atriebtos vīram par viņa neuzticību. Bet vīrieši – kompānijas pēc, kad daži neprecēti draugi rīko ballīti “ar meitenēm”.

Toties seksuālā neapmierinātība, kā noskaidrojuši speciālisti, ir viens no retākajiem laulības pārkāpšanas iemesliem.

Palīglīdzeklis greizsiržiem

Ir ļoti grūti precīzi pateikt, vai vīrs (sieva) krāpj, praktiski neiespējami (protams, ar atrunu, ka tiek ievērota stingra piesardzība). Taču konkrētas pazīmes tomēr pastāv, un tās ir zināms atsalums un intereses zudums attiecībās.

* Vīrs (vai sieva) arvien retāk uzsāk sarunu.

* Viņu vairs neinteresē stāsti par draugiem, darbu, sadzīves un citām lietām.

* Paradumi, kas kādreiz patika, sāk kaitināt.

* Tiek izdomāti dažādi iemesli, lai brīvdienas nevajadzētu pavadīt kopā.

* Viņš (viņa) kļūst agresīvāki, jebkurš aizrādījums vai pat joks spēj izsaukt dusmu vētru.

Lasi vēl: Tev ir jābūt pilnīgi vienai, līdz satiksi ŠĀDU vīrieti!

Ja partnerim piemīt vismaz divas no šīm pazīmēm, laiks celt trauksmi. Ko darīt? Jāmēģina kaut ko mainīt. Katrs savu otro pusīti pazīst labāk: kādam varbūt pietrūkst romantikas, citam apnicis vakariņās ēst vienu un to pašu, vēl kāds negūst vairs baudu no vienveidīgā seksa misionāru pozīcijā. Vislabākā profilakse pret neuzticību ir – daudzveidība: gan ikdienas dzīvē, gan intīmajās attiecībās.

Piedot vai…

Kā pārdzīvot partnera neuzticību? Patiesību sakot, ir tikai divi iespēju varianti: piedot vai nepiedot. Ja piedot negribas, ir jāapzinās, ka abiem dzīve pārvērtīsies par elli. “Cietušais” nepārtraukti “vainīgajam” atgādinās viņa pārkāpumu, mocīs sevi ar drūmām domām un aizdomām un liks mocīties arī otrajai pusītei. Ar laiku tas viss novedīs pie neirozes, uzmācīgām idejām, depresijas. Turklāt cietīs absolūti visi ģimenes locekļi, jo negatīvās emocijas ir lipīgas.

Piedot, protams, ir daudz grūtāk, tāpēc, pieņemot šādu lēmumu, stingri sev jāapzvēr nekad par notikušo partnerim neatgādināt. Pretējā gadījumā piedošana pārvērtīsies par psihoemocionālas šantāžas ieroci: es tev piedevu, bet tu…

Grūtie periodi

Visbiežāk vīrieši kļūst neuzticīgi pēc 4–5 laulībā nodzīvotiem gadiem (aptuveni 30 gadu vecumā) un 45–55 gados. Bet sievietēm “bīstamais vecums” ir 35–45 gadi. Vēl viena interesanta parādība ir tā, ka sievietes pirmo romānu ārpus ģimenes atļaujas 2–3 gadus pēc bērna piedzimšanas.

Savukārt seksologi no Masačūsetsas medicīnas centra secinājuši, ka rudmates savus pastāvīgos partnerus krāpj biežāk nekā blondīnes, brunetes vai šatenes. Zinātnieki nezina, kā šādu rudmataino skaistuļu uzvedību izskaidrot.


 

Līdzīgi raksti

  • loading...
  • Leave a Reply

    Your email address will not be published. Required fields are marked *

    Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Vairāk par sīkdatnēm

    Kas ir sīkdatnes? Sīkdatne ir neliels teksta fails, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un/vai iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

    Close