Smaržas – no 3059 ķimikālijām
Kas ir smaržu sastāvā? Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore, ķīmijas zinātņu doktore Māra Jure stāsta, ka vienā smaržu kompozīcijā var būt iekļauti pat vairāki simti vielu – gan dabiskas izcelsmes, gan sintētiski radītas. Starptautiskā smaržu asociācija 2010. gadā publicējusi 3059 vielu sarakstu, kuras parasti izmanto smaržās.
“Vienas no smaržu rūpniecībā biežāk izmantotajām vielām ir esteri, bet šim nolūkam liek lietā arī aldehīdus, ketonus, laktonus, amīnus, tiolus, terpēnus. Smaržas iegūst, kombinējot šīs vielas, pievienojot šķīdinātāju (spirtu) un ūdeni, bāzes vielai bieži vien lietojot muskusu un to visu papildinot ar sastāvdaļām, kas smaržu fiksē un neļauj strauji izgarot. Eiropas Savienības regulā, kas stājās spēkā 2013. gada jūlijā, ir norādītas vielas, kuras vispār aizliegts iekļaut kosmētikas līdzekļu sastāvā, un tādas, kuras atļauts lietot nelielā daudzumā. Saraksts aizņem 59 lappuses.
Lai gan, ievērojot šīs prasības, cilvēkam kaitējums nerodas, jāņem vērā, ka daļa ļaužu ir alerģiski un viela, kas vienam neizraisa nekādu reakciju, jutīgākam cilvēkam var radīt veselības traucējumus – dermatītu, šķaudīšanu, deguna niezi, acu asarošanu, galvassāpes, reiboni un pat sliktu dūšu. Arī es pati piederu pie tiem, kam stipras smaržas teātrī, sabiedriskajā transportā vai citur izraisa ilgstošu, spēcīgu migrēnu,” stāsta profesore.
Vai smaržas, uzsūcoties ādā un caur to nonākot asinsritē, var izraisīt arī nopietnākus veselības traucējumus?
“Katras vielas daudzums smaržu kompozīcijā ir ļoti niecīgs, tāpēc koncentrācija nesasniedz kritisko robežu, līdz ar to tās nevar būtiski negatīvi ietekmēt veselību. Turklāt neviens taču smaržas sev virsū nelej litriem. Lai iesmaržotos, pietiek ar vienu pilienu. Ja kāds zina, ka, uzpilinot smaržas uz ādas, radīsies alerģiska reakcija, tās var uzsmidzināt uz apģērba. Taču jāpatur prātā, ka cilvēkiem ir ļoti atšķirīga oža. Tāpēc kāds stipri sasmaržojies pats aromātu nemaz nejūt, bet citam ar sensitīvu ožu tas var radīt problēmas. Ieelpojot stipras smaržas, galvassāpes vai slikta dūša gan rada ļoti nepatīkamas sajūtas, tomēr tās ir pārejošas un uz veselību paliekošas pēdas neatstāj.
Par smaržām daudz kaitīgāki ir dezodoranti, jo tos uzklāj uz diezgan liela ķermeņa laukuma, turklāt dara to katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Atšķirībā no smaržām, kuru uzdevums ir vienkāršs – smaržot –, dezodoranta mērķis ir daudz sarežģītāks. Pirmkārt, dezodorantam jāspēj pārspēt sviedru smaku, tāpēc tā sastāvā iekļautas spēcīgas smaržvielas. Otrkārt, dezodoranti darbojas kā antibakteriāli līdzekļi – aptur mikrobioloģiskos procesus, lai sviedriem neveidojas nepatīkams smārds. Treškārt, tiem pievieno dažādas vielas, piemēram, alumīnija hlorīdu, kas saista mitrumu. Šādas ķimikālijas patiešām var nodarīt kaitējumu organismam.”
