Kapsētās līķi nesapūst
Ārzemju zinātnieki veikuši daudzas pārbaudes, lai izzinātu, kā smaržās iekļautās vielas ietekmē cilvēku veselību. Vairāki pētījumi, piemēram, ir veltīti sintētiski iegūtajam muskusam – vielai, par kuru daudzkārt lauzti šķēpi. Muskusu var iegūt no dzīvniekiem, augiem vai sintezējot. Pētnieki ne reizi vien centušies noskaidrot, vai nitromuskuss ir kancerogēns, taču līdz pat šim brīdim nav izdevies pierādīt, ka šo mākslīgi radīto vielu var vainot vēža attīstībā. Saskaņā ar REACH regulu nitromuskuss ir ļoti noturīgs un bioakumulatīvs piesārņotājs, kas iekļauts sprāgstvielu klasē, jo pēc struktūras tas ir sprādzienbīstams (taču ne smaržās!). Lai gan joprojām nav izdevies pierādīt, ka nitromuskuss rada kaitējumu cilvēka veselībai, tomēr kosmētikas nozari regulējošajā direktīvā stingri norādīts, cik procentuāli daudz (pareizāk gan būtu teikt – maz) tā drīkst pievienot.
“Pētnieki secinājuši, ka dažas vielas, piemēram, Peru balzams, rožu eļļa un bazilika eļļa, ko tradicionāli izmanto kosmētikas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Tāpēc tās skaistumkopšanas līdzekļiem atļauts pievienot tikai pavisam nedaudz. Uzņēmumi visas tiem izvirzītās prasības ievēro, līdz ar to var apgalvot, ka smaržas un citi kosmētikas līdzekļi kaitējumu veselībai nevar nodarīt. Īpaši tas attiecas uz smaržām, kuras, cerams, lietojam ļoti niecīgā daudzumā – tā, lai būtu patīkami pašam un arī nekaitētu jutīgam degunam. Tikai jāpatur prātā, ka mēs regulāri nonākam saskarsmē ne tikai ar smaržām un dezodorantiem. Uz sejas un rokām klājam krēmu, izmantojam ziepes, šampūnus, dušas želeju. Saskaitiet, cik reižu dienā saskaraties ar vielām, kuras, tāpat kā smaržas, ieteicams lietot ierobežotā daudzumā! Beigās pieļaujamo devu varbūt pārsniedzat vairākkārt. Tad nav brīnums, ka līķi kapsētās nesadaloties kā parasti, bet gan mumificējas, jo lielais uzņemto antioksidantu daudzums bremzē dabiskos pūšanas procesus,” stāsta Māra Jure.
Kas par smaržām sakāms dakteriem? Veselības centra 4 ģimenes ārste Ilze Skuja savā praksē novērojusi – daļai cilvēku, ieelpojot smaržas, rodas slikta dūša un galvassāpes. Īpaši jutīgi ir alerģiski cilvēki, pirmām kārtām astmas pacienti. Arī citiem stipri aromāti var izraisīt klepu. Dažas smaržas izraisa ādas alerģiju.
Sevišķi nepatīkamas sajūtas pārņem grūtnieces. Agrīnās toksikozes laikā viņas pastiprināti jūt visus aromātus un smakas, bet veikalos nopērkamo smaržu mākoņus – jo īpaši. Tāpēc parfīmi jālieto prātīgi, mierīgi un mazliet, iesaka ārste.