Var nākties celt jau tā augstos tarifus par siltumu tajās pašvaldībās, kuras izmanto šķeldu. No nākamā gada lielajām katlumājām Eiropas Savienībā būs jāiegādājas CO2 emisijas kvotas dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas dedzināšanai. Siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus izdevumus, kas galu galā gulsies uz iedzīvotāju pleciem augstāku tarifu veidā. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka šķelda ir iegūta no ilgtspējīgiem avotiem, taču ir maz skaidrības par to, kā to izdarīt. Kas izraisījis šo situāciju, atbildīgās ministrijas vaino viena otru?
Nākotnē Latvija plāno apkurei arvien vairāk izmantot šķeldu, lai samazinātu apkures tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Koksnes šķelda ir atjaunojams energoresurss, kam Eiropas Savienībā bijuši labvēlīgi apstākļi. Līdz šim tika pieņemts, ka, sadedzinot biomasu, piemēram, šķeldu, CO2 gāze neizdalās. Bet no 1. Ievērojot janvāra nulles emisiju principu, mēs varēsim iegūt tikai tādu biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi. Tas nozīmē, ka pret biomasu izturēsies godīgi un saudzējot vidi. Ražas novākšanas procesā nedrīkst būt nodarīts kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai. Amatpersonas stāsta, ka šķelda no Latvijas lielākoties atbildīs noteikumiem, taču to pierādīt būs izaicinājums. Ja siltumapgādes uzņēmumi nevarēs mums nodrošināt pietiekami daudz CO2 emisijas kvotu, lai sadedzinātu siltumu, tās būs jāpērk no CO2 emisijas kvotu piegādātājiem. Mūsdienu augstajās cenās pieļauju, ka siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt par 20 līdz 30 eiro par megavatstundu. Šis izmaksu pieaugums radītu šķeldas cenas pieaugumu, skaidroja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš. Mūsu uzņēmumam un jelgavniekiem šis atklātais jautājums vienā gadā varētu izmaksāt daudz naudas. Risks ir augsts, bet atlīdzība ir lieliska. Protams, mēs neesam apmierināti ar to, ka ministrija laikus nekomunicētu, kāda būs ietekme, sacīja uzņēmuma “Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Šo turbīnu milzīgās jaudas dēļ to ietekmi izjutīs tikai lielās pilsētas.
Lai gan direktīva par jaunajiem šķeldas noteikumiem Eiropas Savienībā bija pieņemta jau 2018. gadā, valdība tikai šonedēļ apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus šķeldas ilgtspējas apliecināšanai. Pagaidām regulējums atļauj sertifikācijai izmantot 14 brīvprātīgas shēmas, no kurām neviena Latvijā netiek plaši izmantota. Otra iespēja ir izmantot nacionālo sertifikācijas shēmu, kuras Latvijā nav. Pirms sēdes ministrija noteikumos iekļāva arī trešo iespēju – komersants var izveidot savu shēmu. Tam nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi. Ceru, ka Zemkopības ministrija tiks iesaistīta šajā projektā, lai tas varētu tikt īstenots ātri un efektīvi, lai vietējiem biomasas ražotājiem, kuriem nav nekādu sakaru ar citām valstīm, būtu ērti piekļūt nepieciešamajām izejvielām. Ministrs kavēšanos ar noteikumiem noliedz, sakot, ka ilgstošais saskaņošanas process ar iesaistītajām pusēm licis neizbēgami, ka CO2 emisiju piemērošana šķeldai nevienam nebūs pārsteigums. Turklāt viņa atzīmē, ka par kvotu noteikšanu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar kuru komunikācija bijusi vāja. Viņasprāt, uzņēmumi nav sapratuši regulējumu – nav īsti ielūkojušies. Mēs esam paziņojuši savu vēstījumu, bet viņi, iespējams, nesaprata.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs valdības sēdē uzsvēra, ka enerģētika ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, un kā tāda tā ir atbildīga arī par šķeldas sertifikāciju. “Eiropas Komisija vairākos dokumentos ir norādījusi, ka biomasa, kas šeit tiek izmantota, pamatā ir Latvijā, ir ilgtspējīgi iegūta, un tur viss ir kārtībā,” sacīja Plešs. Papīru kārtošana ir nepieciešama mūsu ikdienas sastāvdaļa, un mēs gaidām Ekonomikas ministrijas lēmumu par enerģētiku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan vilcinās ar šo ierosinājumu un uzskata, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot savu biomasas sertifikācijas sistēmu, lai nebūtu jāpērk kvotas. VARAM valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis norādīja: «Šis kvotu apjoms, ko varam piešķirt kā bezmaksas kvotas, ar katru gadu samazinās. Tāpēc mūsu priekšlikums ir arī par Latvijas nacionālās iekārtas uzbūvēšanu pēc iespējas īsākā laikā, lai nākamajām paaudzēm būtu stipra un pārtikusi tauta.
Tikmēr aptaujātie siltumapgādes uzņēmumi šaubās, vai kāda no Ministru kabineta noteikumos ietvertajām sertifikācijas iespējām līdz gada beigām tiks pilnībā īstenota. Ir lieliski redzēt, ka vairāki lieli šķeldas piegādātāji jau ir sertificēti ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai. Populārākais meža sertifikācijas veids Latvijā ir PEFC sertifikāts. Tā piešķirta aptuveni pusei Latvijas mežu. Tomēr nav skaidrs, vai Eiropas Komisija šajā gadījumā atzīs PEFC sistēmu. Katlu māju apsaimniekotāji arī stāsta, ka arī tad, ja no CO2 kvotu iegādes varēs izvairīties, prasība pēc sertifikāta turpmāk būs jāievieš šķeldas iepirkumos. Līdz ar to šķeldas cena varētu pieaugt un to vairs nebūtu iespējams iegādāties no mazajiem tirgotājiem, kuriem būtu grūti iegūt kvalitātes sertifikātus. “Ja izrādās, ka šie sertifikāti ir tikai lielākajiem piegādātājiem un mazākie tos nevar tik viegli iegūt un viņu šķelda līdz ar to kļūst it kā neatbilstoša, arī tas nav labi,” sacīja SIA “Liepājas” valdes loceklis Jānis Bērziņš. enerģija”. Arī “Gren Latvija” vadītājs Andris Vanags sacīja, ka, visticamāk, turpmāk nāksies atteikties no mazajiem šķeldas tirgotājiem: “Piemēram, viņi kokapstrādes atlikumus no savas mazās galdniecības atved tieši pie mums bez lieliem starpniekiem. šādā veidā mēs varējām optimizēt viņu cenu, vienlaikus nodrošinot viņiem vislabāko iespējamo pakalpojumu. Ar savu sertifikāciju daži lielie uzņēmumi arvien vairāk pārņem tirgu. Noteikumi par CO2 emisijas kvotām šķeldai stāsies spēkā pēc nepilniem diviem mēnešiem, bet uzņēmumiem ir vairāk nekā gads, lai iegādātos nepieciešamās kvotas. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad tieši jaunā kārtība atstās ietekmi uz siltuma tarifiem.