Latvijas banku sektoram, cenšoties atgūt uzticību pēc “kapitālremonta”, tagad jāsagaida uzmanība, Krievijai ieviešot sankcijas. LTV raidījuma “De facto” intervijās ar ASV ekspertiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos tika paustas daudzas bažas, kuras varētu rezumēt šādi: neviena ASV banka nevēlas iekulties nepatikšanās, apkalpojot Krievijas oligarhu caur saviem partneriem Latvijā.
Pirms desmit gadiem Latvijas banku sektors strauji izvirzījās sabiedrībā, pievienojoties ASV cīņai pret terorisma finansēšanu un naudas atmazgāšanu. Pirmā norāde, ka kaut kas nav kārtībā, parādījās 2005.gadā, kad ASV Finanšu ministrija kā iespējamos naudas atmazgātājus atzīmēja “VEF banku” un “Multibanku”. Pirms divdesmit gadiem ASV Finanšu departaments cerēja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas finanšu centrs tiks sakopts. Sajūta bija tāda, ka tas nenotika; atgādina bijušais ASV Finanšu departamenta sekretāra vietnieks Daniels Glaizers, kurš šobrīd vada konsultāciju firmas. K2 Integrity komanda ir pārstāvēta Vašingtonā, D.C. Pēc globālās finanšu krīzes Latvijas banku segmentā, kas apkalpoja Austrumu naudu, turpināja augt ideja par Rīgu kā finanšu pakalpojumu centru.
Tomēr šo plānu realitāti bija arvien grūtāk saskaņot. ASV regulatori piemēroja sodus starptautiskajām bankām par dažādiem pārkāpumiem, kas notikuši to filiālēs ārvalstīs. Naudas sods lika bankām rūpīgāk izpētīt, ar ko tās sadarbojas. Viens skandāls, kas palīdzēja mainīt spēles noteikumus, bija HSBC banka, kas tika pieķerta naudas atmazgāšanā. Cēlā tauta, brīvo zeme, drosmīgo mājvieta. Tradicionālais uzskats bija tāds, ka bankām vienkārši jāpārbauda, vai to tiešais klients nav noziedznieks. Citu banku klienti parasti saņēma mazāku banku uzmanību nekā savas bankas klienti. Kur ir pazudusi HSBC? Bankas Meksikas filiāle nosūtīja uz ASV miljardiem dolāru, un ievērojamu daļu no tiem veidoja karteļu nelegālās darbības. Ja veicat nelikumīgu pārskaitījumu, kas notiek caur Amerikas Savienotajām Valstīm, jūs esat izdarījis noziegumu Amerikas Savienotajās Valstīs.” Rezultātā, lai izvairītos no turpmākiem sodiem, bankas sāka izstrādāt kontroles, lai pārbaudītu ne tikai savus klientus, bet arī klientu klientus. 2014. gadā JPMorgan Chase pārtrauca sniegt dolāru pārvedumus Latvijas bankām.
Nākamajos gados divas lielākās korespondentbankas atteicās sadarboties ar dažām Latvijas bankām. Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šīs bankas stratēģijas izmaiņas skaidroja ar bankas stratēģijas maiņu, nesen žurnālista FinCEN datņu izmeklēšanā atklājās, ka uzkrājas ziņas par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur Latvijas bankām. ASV bankas 10 gadu laikā saviem regulatoriem bija ziņojušas par 18. Tūkstošiem problemātisko pārvedumu no Latvijas plūst vairāk nekā no Šveices. To skaidro bijušais ASV Finanšu ministrijas ierēdnis Gleizers
Ja es darīšu biznesu ar Latvijas Banku un ja manā bankā ieplūdīs Krievijas organizētās noziedzības nauda, tagad man būs problēmas ar saviem regulatoriem. Nekam no tā nav nekāda sakara ar politiku. Tam nav nekāda sakara ar slepenu saziņu starp valstu regulatoriem. Tam nav nekāda sakara ar sazvērestības teorijām pret Latviju vai kādu citu. Lai saglabātu norēķinus dolāros, FKTK 2016. gadā mēģināja glābt situāciju, uzdodot ASV speciālistiem veikt auditu par 12 Latvijas nerezidentu banku atbilstību ASV standartiem. Ņujorkas advokātu biroja “Guidehouse” partnere Alma Angoti, kas bija viena no pārbaudītājām, atceras, ka Latvijas bankām tolaik bija diezgan nenobriedušas kontroles programmas: “Vispārīgi runājot, tām bija nepilnības aizdomīgo gadījumu identificēšanai izmantotajās tehnoloģijās.
Saglabājas daži robi riskantāko klientu izpētē.Pēc auditiem bankām ieteikumi bija jāīsteno 2017. gadā. Gadā, bet sekoja sodi par Latvijas banku izmantošanu Ziemeļkorejas sankciju apiešanai un visbeidzot ASV likumprojekts par ABLV bankas atslēgšanu no ASV finanšu sistēmas. Bijušais ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Māršals Bilingslijs, kura laikā viņš ierosināja pasākumus pret ABLV, pozitīvi izsakās par pēdējās valdības centieniem problēmu risināšanā: «Kopumā Latvijas finansiālā situācija ir ļoti stabila. Ārvalstu bankām nevajadzētu vilcināties veidot biznesa attiecības ar vairākām Latvijas bankām, kurām ir augsta uzticamība un labas programmas cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Taču šogad situācija pasliktinājusies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un sankcijām, ko vairāki ASV eksperti kā lielāko iespējamo risku minējuši intervijās gan kameras priekšā, gan ārpus kameras. Turklāt Tieslietu ministrija paziņoja, ka par atkārtotiem korporatīvajiem noziegumiem nākotnē draudēs bargāki sodi. Tas ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro noteikumus un likumus.
Latvija ir augsta riska jurisdikcija lielākajai daļai lielo ASV banku, jo tā atrodas tuvu Krievijai. Taču tās starptautiskie “Moneyval” un OECD reitingi ir labi, vismaz uzrāda uzlabojumus. Latvijas cīņa pret karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju ir padarījusi šo uzdevumu grūtāku. No otras puses, Glaizers arī norāda, ka Latvijai ir daudz pozitīvu aspektu, tostarp spēcīgā ekonomika un stabilitātes vēsture. Tas ir satraucoši, jo Krievijai ir daudz veidu, kā izvairīties no sankcijām, tostarp izmantojot savu oligarhu, privātpersonu, uzņēmumu un banku naudu. Daudzus cilvēkus satrauc iespējamās vājās vietas starptautiskajā finanšu sistēmā, īpaši Latvijā, kas atrodas frontes līnijā. Tas uzsver, cik svarīgi ir turpināt Latvijas centienus mazināt šīs šaubas. FKTK vadītāja Santa Purgaile saprot, ka Latvija ir pierobežas pilsēta un ar to ir jārēķinās.
Lai gan viņa ir saskārusies ar zināmu kritiku no saviem kolēģiem ASV par sankciju ievērošanu finanšu sektorā, viņa ir saņēmusi atzinību par savu rīcību. Darījumi darījumu kontroles jomā šogad norit raiti – bankās pārkāpumi nav konstatēti. kas tiek dota Amerikas bankām. Nākamais solis ir pašām bankām, lai šīs attiecības varētu izveidot. No viņas teiktā noprotams, ka visas lielākās kredītiestādes šobrīd spēj nodrošināt norēķinus dolāros, taču starp mazākajām ar to joprojām ir zināmas problēmas. “Es teiktu, ka uzlabojumi būtu vēlami tieši diversifikācijas nolūkos un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu vajadzībām, lai iegūtu šos dolāru norēķinus,” atzīmē FCTK vadītājs.
