Krievijas ietekme Rietumbalkānos pieaug, tas satrauc Eiropas līderus

Ungārijas valdības bloķētā vienošanās par nākamā gada palīdzības paketi Ukrainai ir radījusi izaicinājumu Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm. Viņiem tagad būs jāmeklē alternatīvi ceļi, kā Kijeva saņemt solīto naudu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji, tostarp Ungārijas premjerministrs, otrdien tikās Rietumbalkānu samitā Albānijas galvaspilsētā Tirānā, lai pārrunātu pašreizējo stāvokli ES.

Seši Rietumu valstis. Balkānu valstis var būt dažādās stadijās, gatavojoties dalībai ES, taču tās visas vieno neapmierinātība ar procesa lēno gaitu.

Kopš Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai pirms deviņiem gadiem, turpmāka paplašināšanās nav notikusi. Šajā laikā palielinājusies Ķīnas un Krievijas ietekme reģionā, satraucot Eiropu.

Papildus konfliktu riskam Balkānos pastāv arī spriedzes risks starp valstīm. Piemēram, Serbijas premjerministrs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neapmeklēs šo samitu, taču tomēr ieradās. Šeit bieži izskanēja kritika Serbijai par tās ciešajām attiecībām ar Krieviju.

Šis nav īstais brīdis. Serbijai ir jāizlemj, vai tā vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, un, ja tā vēlas, tai ir arī jāpieņem mūsu nostāja ārpolitikā.

Šeit ir valstis, kurām ir līdzīga nostāja ar Eiropas Savienību, un tās, kuras piekrīt Krievijas prezidentam Putinam. Pret šīm abām grupām nevajadzētu izturēties vienādi – šodien ir svarīgi, vai jūs esat ar Ukrainu vai ar Putinu, vai esat noteicis sankcijas pret Krieviju vai nē.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs kritiku noraidīja ar skatienu. no nicinājuma.

Ja kāds mūs kritizē un saka, ka esam pārāk tuvu Krievijai, viņi vienkārši aizbildinās, ja viņiem nav nekā cita, ko teikt. Serbija ir neatkarīga valsts, un mēs lepojamies ar mūsu ciešajām attiecībām ar Krieviju.

Albānijas premjerministrs Edi Rama sacīja, ka politika Rietumbalkānos ir kā rokenrols, salīdzinot ar mierīgāko ES politiku Brisele.

Lai gan tajā var būt pretrunas, Eiropas Savienība joprojām ir spēcīgs spēks. Šīs varas piemērs ir Ungārija nesen bloķētā palīdzība Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā.

ES dalās jautājumā par turpmāku paplašināšanos, Bulgārijas premjerministram Galabam Doņevam paužot sarūgtinājumu par Nīderlandes un Austrijas pretestību Bulgārijas dalībai Šengenas zonā.

Otrdien Albānijā tika panākta vienošanās, ka studenti no Rietumbalkāniem no nākamā gada rudens varēs piedalīties Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmā “Erasmus”. Viņi varēs klīst kā mājās, un Eiropa palīdzēs ar enerģētisko atbalstu.

Eiropas Savienība ir ieinteresēta sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, lai kopīgi risinātu migrācijas izaicinājumus gan reģionā un visā Eiropā.

Tirānas samita noslēgumā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacīja, ka pēdējo dienu laikā šajā jomā ir panākts progress.

Mums bija ļoti svarīgi pieņemt dažus skaidrus lēmumus par to, kā sadalīt finansiālās palīdzības paketi Rietumbalkānu valstīm, lai mazinātu Krievijas uzsāktā kara sekas Ukrainā. Tomēr mēs zinām, ka migrācija vienmēr ir delikāts un grūti risināms jautājums.

Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā mēs atkal esam saskārušies ar grūtībām, jo ​​Eiropā ir ievērojami pieaudzis ieceļotāju skaits. Tāpēc sadarbība ar Rietumbalkāniem mums ir būtiska.

Esmu pateicīgs par nesen panākto progresu vīzu politikas saskaņošanā, kas ir solis pareizajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs turpināsim virzīties uz priekšu un risināt šīs problēmas.

 

Leave a Comment