Kura veida automašīna kalpo ilgāk, ir uzticamāka – ar automātisko vai manuālo pārnesumkārbu un kādi ir galvenie iemesli

Iespējams, ka manuālās pārnesumkārbas automašīnas laiks tuvojas beigām

Eiropā transportlīdzekļi ar manuālo pārnesumkārbu ir bijuši ierasti, taču pēdējā laikā tendence samazināt oglekļa dioksīda emisijas mūs arvien vairāk pietuvina ASV, kur automātiskās transmisijas ir bijušas populārākas.

Diskusijas par to, kura pārnesumkārba ir labāka – manuālā vai automātiskā – turpinās jau gadu desmitiem. Viedokļi šajā jautājumā bieži ir ļoti atšķirīgi. Tie, kas izbauda braukšanu, neiebilst pret sajūga un pārnesumu pārslēgšanas procesu, savukārt automātiskās pārnesumkārbas cienītāji, kas pie tās ir pieraduši, vairs nevēlas atgriezties pie manuālās vadības.

Kurš variants ir labāks un uzticamāks? Tas atkarīgs no autovadītāja stila, braukšanas paradumiem, transportlīdzekļa izmantošanas veida un, protams, no konkrētā automātiskās pārnesumkārbas tipa, jo to ir vairāki, un ne visi ir vienlīdz labi vai uzticami.

Mūsdienās pieejamie pārnesumkārbu veidi

Pirms salīdzinām manuālo un automātisko transmisiju, ir būtiski izprast atšķirības starp dažādiem automātisko pārnesumkārbu veidiem. Mēs apskatīsim trīs populārākās automātiskās pārnesumkārbu tehnoloģijas, atstājot malā novecojušās, kas mūsdienu automašīnās vairs netiek plaši izmantotas.

Manuālā pārnesumkārba

Šī ir visvienkāršākā mehāniskā sistēma. Vadītājs izmanto sajūgu, lai atvienotu transmisiju no motora un pārslēgtu pārnesumus manuāli. Parasti manuālās pārnesumkārbas tiek piedāvātas ar pieciem vai sešiem pārnesumiem plus atpakaļgaitu. Mūsdienu versijas bieži ir aprīkotas ar sinhronizācijas mehānismiem, kas padara pārnesumu pārslēgšanu vienmērīgāku.

Pieredzējušiem vadītājiem manuālā pārnesumkārba nesagādā problēmas, jo tā ļauj pilnībā kontrolēt pārnesumu pārslēgšanu. Automātiskajos automobiļos pārnesumu izvēli nosaka algoritmi, kas ir gan priekšrocība, gan trūkums – ja vadītājs neprot pareizi pārslēgt pārnesumus, tas var ietekmēt automašīnas veiktspēju un degvielas patēriņu.

Nepareiza pārnesumu pārslēgšana var radīt vairākus izaicinājumus, piemēram, pārmērīgu degvielas patēriņu vai paaugstinātu motora nodilumu. Daudzi vadītāji izvairās no manuālās pārnesumkārbas arī tāpēc, ka baidās, ka varētu apstādināt automašīnu, taču šī problēma ar praksi un pieredzi tiek pārvarēta.

Automātiskā pārnesumkārba ar griezes momenta pārveidotāju

Šis pārnesumkārbas veids ir pazīstams ar savu uzticamību. Tā vietā, lai izmantotu sajūgu, šī sistēma izmanto hidrauliskos komponentus, lai pārnestu jaudu no motora uz transmisiju, nodrošinot vienmērīgu pārslēgšanos.

Šīs pārnesumkārbas galvenā priekšrocība ir komforts un mazāks nodilums, salīdzinot ar manuālo sistēmu. Tomēr tām nepieciešama regulāra apkope, un to remonts var būt dārgs. Turklāt, ja nepieciešama strauja pārslēgšanās, šis pārnesumkārbas veids var nebūt optimāls.

Divsajūgu automātiskā pārnesumkārba (DCT)

Divsajūgu pārnesumkārba apvieno manuālās un automātiskās sistēmas priekšrocības. Tā darbojas ar divām paralēlām piedziņas vārpstām un diviem sajūgiem, kas nodrošina ļoti ātru un precīzu pārnesumu pārslēgšanu.

Šis pārnesumkārbas veids bieži tiek izmantots sportiskākos transportlīdzekļos, jo tā ļauj efektīvi pārslēgt pārnesumus manuālā režīmā. Tomēr DCT sistēmas ir sarežģītas un jutīgas, īpaši pilsētas satiksmē, kur bieža pārnesumu pārslēgšana rada lielu slodzi.

Lētākās DCT versijas mēdz ciest no sajūga nolietojuma, bet progresīvākas versijas, kas izmanto eļļā iegremdētus sajūgus, var radīt problēmas mehatronikas sistēmā. To uzturēšana prasa precīzu ražotāja ieteikumu ievērošanu, jo remonts var būt ļoti dārgs.

Bezpakāpju automātiskā pārnesumkārba (CVT)

Šī transmisijas sistēma ir kļuvusi populāra, jo īpaši hibrīda automašīnās, pateicoties tās degvielas ekonomijai. CVT neizmanto fiksētus pārnesumus, bet gan skriemeļu sistēmu ar metāla siksnu, kas nodrošina nepārtrauktu pārnesumu attiecību pielāgošanu atkarībā no braukšanas apstākļiem.

CVT pārnesumkārbas priekšrocība ir optimāla motora darbība un efektivitāte pilsētas satiksmē. Tomēr braukšana ar šo sistēmu var šķist nedabiska, un reizēm tā var būt gausa vai neveikla. Intensīvas slodzes gadījumā šāda pārnesumkārba var nolietoties ātrāk, un tās remonts ir dārgs.

Uzticamības salīdzinājums

Manuālā pārnesumkārba. Manuālās pārnesumkārbas ir vienkāršas un mehāniski uzticamas. Pareizi tās lietojot, apkope ir minimāla – jānomaina vien sajūgs aptuveni ik pēc 150 000 km. Tomēr nepareiza lietošana var paātrināt nolietojumu un palielināt remonta izmaksas.

Griezes momenta pārveidotāja automātiskā pārnesumkārba. Šīs sistēmas ir pierādījušas savu uzticamību, taču to apkope ir kritiska. Regulāri jāuzrauga hidrauliskā šķidruma temperatūra un jāveic tehniskā apkope, lai izvairītos no dārgiem bojājumiem.

Lasi vēl: Mazs sadzīves priekšmets, ko parasti izmetam, izrādās satur 22 karātu zeltu

Divsajūgu automātiskā pārnesumkārba. DCT sistēmas ir efektīvas, taču tām ir sarežģīta konstrukcija un augstas apkopes prasības. Nepareiza lietošana vai apkopei nepieciešamo darbu neievērošana var radīt dārgus remontus.

CVT pārnesumkārba. Šīs sistēmas ir uzticamas, ja tiek pareizi lietotas un apkopotas. Tās ir ideāli piemērotas mazjaudas automašīnām un pilsētas satiksmei, taču smaga slodze var izraisīt paātrinātu nolietojumu.

Secinājumi

Izvēloties transportlīdzekli, jāņem vērā ne tikai tā veiktspēja, bet arī pārnesumkārbas veids. Manuālā pārnesumkārba ir visuzticamākā tās vienkāršības dēļ, bet dažādas automātiskās sistēmas piedāvā komfortu un dažādu veidu veiktspēju, atkarībā no individuālajām vajadzībām.