Ieva Vēja, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece.
Jau pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti. Latvijai tas neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES). Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu, tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību.
Lai arī eiro ieviešanas tiešo ietekmi nav iespējams pilnībā atdalīt no kopējās situācijas attīstības Latvijā un pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir bijusi gana strauja, iekšzemes kopproduktam vidēji gadā palielinoties par 3,3%, – būtiski straujāk nekā auga ekonomika ES kopumā. Pēdējos divos gados Latvijas ekonomikas izaugsme stabili ir starp straujākajām ES, un līdzīga dinamika sagaidāma arī 2019. gadā.
Pilnu rakstu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/fm_ekspertu_viedokli/59655-latvijas-pieci-gadi-eirozona-drosaka-un-stabilaka-izaugsme.