“Mirklī, kad atklāju, ka mans vectēvs ir arī mans tēvs, mana dzīve sašķobījās. Viņš izvaroja manu māti, draudot viņai ar ieroci.”
Kādu dienu, Džodija Kahila no Melburnas, saņēma vēstuli no savas mātes, tajā viņa atklāja, ka viņām abām ir kopīgs tēvs.
38 gadus vecā sieviete Daily Mail Austalia pastāstīja, ka nākamajās vēstulēs, viņas māte detalizēti aprakstīja to, ko pārcietusi vairāku gadu garumā.
“Pirmo vēstuli es atradu savā pasta kastītē, par to mani neviens nebrīdināja. Turpmākajās nedēļās, man bija bail doties izņemt pastu. Mana māte turpināja rakstīt un rakstīt,” pastāstīja Kahila, kuru uzaudzināja viņas šķirtā vecāmāte, Huanita, jo viņas mātei attīstījās psihoze.
“Viņa vēstuli iesāka, pastāstot, ka ir pienācis īstais brīdis, lai es uzzinātu, kas bijis mans tēvs.”
“Mani pārņēma šoks un riebums. Tajā naktī, es mēģināju nolēkt no tilta. Es nezināju, kā tikt galā ar šiem jaunumiem.”
Ar šoku nāca arī apskaidrība par to, kādēļ viņas māte tik ļoti meitu ienīda.
“Viss, kas ar mani notika, kad biju vēl bērns tagad man bija skaidrs. Māte atkal un atkal nonāca slimnīcā. Viņa cilvēkiem patiesību atklāja tikai pirms kādiem 10 gadiem,” Kahila pastāsta.
“Es vienkārši domāju, ka viņai viss nebija ar galvu kārtībā un tas, kā viņa pret mani izturējās bērnībā, man nebija saprotams.”
“Viņa draudēja mani nogalināt. Viņa piezvanīja policijai un pastāstīja, ka viņai ir ierocis un viņa to izmantos, lai mani nogalinātu.”
“Viņai droši vien bija grūti sadzīvot, redzot mani. Es kalpoju par atgādinājumu šausmīgajam pāridarījumam. Viņa man pastāstīja, ka katru reizi, kad redz mani, es viņai atgādinu tēvu un to, ko viņš ir izdarījis.”
“Vēlāk, es atteicos no ēdiena. Mani draugi redzēja, ka es kļūstu mazāka un mazāka… viņi zināja, ka es sveru tikai 46 kilogramus. Es ēdienu no kuņģa izvadīju ar caurejas zāļu palīdzību. Kad jutos tukša, jutos labi. Tad es spēju koncentrēties uz to, cik tukšs ir mans vēders.”
“Es nespēju kontrolēt anoreksiju, un es nonācu slimnīcā, kur četrus mēnešus mani baroja ar trubiņas palīdzību.”
Vairākas reizes pēc izrakstīšanas no slimnīcas, Kahila atkal zaudēja svaru, bet tagad, viņa ir sapratusi, kas ar viņu notiek un viņa ir pārliecināta, ka šoreiz uzveikusi anoreksiju.
“Katra diena ir smaga. Pirmo reizi piecu mēnešu laikā, neesmu saskārusies ar anoreksiju. Tagad es esmu vesela,” viņa apgalvo.
“Viss slēpjas tavā galvā. Tev var būt labākie ārsti visā pasaulē, kā arī labākie draugi, bet ja tu neienīdīsi anoreksiju vairāk kā sevi, tu to nesakausi.”
Kahila cer, ka viņas stāsts palīdzēs arī citiem cīnīties ar anoreksiju.
Tagad, kad viņa ir atveseļojusies, viņa vēlas palīdzēt tik daudziem, cik vien iespējams.
Avots: trendingstylist.com
Tad stāsts bija par anoreksiju vai izvarošanu! Ka viņa cer, ka viņas stāsts palīdzēs citiem cīnīties ar anoreksiju!