Tātad, ir nepieciešams sākt ar faktu, ja sieviete uzdod šo jautājumu, tad par muļķi viņu tiešam nosaukt nevar. Muļķe nenodarbosies ar šādam problēmām. Viņai viss ir kārtībā, šai sievietei nav vajadzība analizēt savu uzvedību un interpretēt katru notikumu. Viņa vienkārši tos nepamana. Pie tam muļķe sevi par tādu neuzskata, un sekojoši viņas uzvedība viņas acīs ir vienmēr ideāla un pilnība loģiski izskaidrojama.
Ja sievietei parādās dilemma “Esmu muļķe”, tad sekojoši pie tā noveda kaut kādu loģisku notikumu virkne. Lai šādu notikumu sakopojumu radītu nepieciešams spēcīgs intelekts un iemaņas veidot loģiskus notikumu sakopojumus. Tikai tā analizējot savu nodarījumu un to sekas, un nosakot faktu, ka šāda rīcība ir neloģiska un neiederas ierastajā dzīvē. Meitene šādu pārdomu rezultātā nonāk pie nepatīkama secinājuma, ka viņa ir rīkojusies kā muļķe.
Tādā veidā šeit tiek skatīts nevis psiholoģiskais stāvoklis, bet pavisam cits – tā saucamais <<muļķes>> stāvoklis. Ja šis jautājums tiek uzdots tad viņu mēģina izanalizēt un atrisināt , tad muļķe šī meitene nevar būt , bet , visdrīzāk ļoti gudra. Šis jautājums tiks izskatīts, stāvokļa kontekstā ar kuru ir jācīnās, un pie pavisam bēdīgā situācijas arī jāārstē.
