Neko nevajag paturēt sevī jeb kā “pirdieni” uzlabo veselību

Iedomājies, ka esi dārgā restorānā (nu vai arī ātrās ēdināšanas restorānā), esi tikko pabeidzis uzturvērtībā bagātīgu maltīti un tavs vēders sāk palikt nemierīgs.

Ķermenis dod tiešus signālus, ka tavā gremošanas sistēmā ir uzkrājušās gāzes. Ko tu darīsi?

Vadoties pēc zinātnieku atklājumiem, gāzu palaišana ir vēl viena ķermeņa funkcija, kas paredzēta dzīves ilguma pagarināšanai un pat demences ārstēšanai, jo šī Sli**ba izmaina enzīmu darbību organismā.

Paskatīsimies no ķīmijas skatpunkta. Gluži kā fluorīds (kuru visbiežāk ikdienā izmantojam zobu pastas veidā), sērūdeņradis var būt nāvējošs lielās devās, turpretī gāzēm ir īpašs ķīmisks sastāvs, kur sērūdeņradis ir pavisam nelielā, cilvēkiem nekaitīgā daudzumā. Tieši šāds daudzums, kas pamet cilvēka ķermeni, ir ļoti veselīgs. Sērūdeņradis organismā veidojas, kad gremošanas sistēmā esošās baktērijas sadala apēsto pārtiku. Sērūdeņradis dabīgi ir atrodams ne tikai cilvēka ķermenī, bet arī puvušu olu smakas sastāvā. Tieši tā – cilvēku gāzes zināmā veidā var tikt pielīdzinātas puvušām olām.

Pavisam nesen ir atklāts savienojums ar nosaukumu AP39, kura galvenā sastāvdaļa ir gāzes un to ir paredzēts izmantot dažādu kardovaskulāro slimību ārstēšanai, kā arī demences prevencijai un profilaksei. Jau agrā izmēģinājuma fāzē, savienojums ir parādījis 80% efektivitātes rādītāju mitohondriju saglabāšanā. Ir pamats domāt, ka gāzes samazina arī sirdslēkmju un artrīta risku.

Tagad ieodmājies, katru reizi kā klasē, auditorijā vai kabinetā esi palaidis purkšķi, tu patiesībā esi būtiski palīdzējis sev un apkārtējiem būt veselīgākiem! Varbūt ir pienācis laiks, kad cilvēkiem vajadzētu savas gāzes saglabāt? Jebkurā gadījumā, nākamreiz, kad jūti vajadzību palaist gāzi – dari to! Tā tu uzlabosi veselību gan sev, gan apkārtējiem par spīti iespējamai smakai un skaņai.

Lasi vēl: Ir kāds vienkāršs veids, kā panākt to, lai vēdera gāzes nepatīkami nesmako

Avots: lifehack.org