Eļļainās atliekas, kas palikušas no ēdiena gatavošanas, ir neizbēgamas. Kā pareizi atbrīvoties no šīs nevēlamās preces? SIA “Eco Baltia Vide” komunikāciju projektu vadītāja Alise Zvaigzne uzsvēra, ka sadzīves atkritumu izbēršana kanalizācijā nekad nav laba doma, viņa sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā “Vides fakti”. Debesis var būt tumšas un drūmas, bet kaut kur ārā, iespējams, līst.
Eļļu nedrīkst liet tvertnē, kas paredzēta bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, lai gan eļļa būtībā ir bioloģisks produkts. Ja ir jāizvēlas starp sviestu un taukiem, sacietējušos taukus labāk izmest kopā ar organiskajiem atkritumiem. Tie, kam ir dārzs un komposta kaudze vai dzīvoklis un komposta tvertne, var vēlēties eļļu ieliet kompostējamā materiālā. Taču kompostēšanas konsultante Zane Gailīte neiesaka mājas kompostā vai tārpu kompostā likt treknus ēdienus un eļļas taukus. Tomēr dabā tas laika gaitā sadalās. Un arī eļļas augi, piemēram, saulespuķes, sezonas beigās sapūt. Taču no šiem treknajiem un taukainajiem produktiem gatavotais komposts noteikti piesaista nevēlamus viesus, no kuriem parasti baidās visi.
Otrkārt, kad mēs kompostējam, mēs palīdzam radīt dabisku vidi, kurā var notikt sadalīšanās. Šīs taukainās daļas palīdzēs aizpildīt spraugas kompostā, kur jābūt gaisam. Tas nozīmē, ka mēs savu kompostu kaut kādā veidā nosmacēsim, sacīja Gailīte. Tas nozīmē, ka kompostā varētu sākt parādīties nevēlama smaka. Skābekli mīlošās baktērijas, sēnītes un makroorganismi, no kuriem vispazīstamākās ir sliekas, ir būtiskas kompostēšanai. Bez tiem kompostēšanas process būtu grūtāks, un kompostēšana nebūtu tik veiksmīga. Neliels eļļas daudzums vai taukaina ēdiena pārpalikumi kompostu nenogalinās uzreiz. Taču, ja kompostā nonāk vēl kādi taukaini pārpalikumi, tie noteikti jāiejauc, nevis jāmet tikai virsū – tas tikai pievilinās grauzējus.
Ja eļļu nevar izmest sadzīves atkritumos vai kompostējamā materiālā, nākamā tuvākā iespēja ir izliet to kanalizācijā. Bet arī to nevajadzētu darīt! Nemetiet eļļu izlietnē vai podos – tā kļūs cieta, nonākot saskarē ar aukstu ūdeni. Tāpat kā citas taukvielas, kas izraisa aizsērēšanu. Caurules, kas pildītas ar atkritumiem no mājsaimniecībām, kuras netiek pareizi izmestas no atkritumiem, tiek aizsērējušas. Tās savā starpā reaģē, un ķīmiskās reakcijas ne vienmēr ir paredzamas, skaidroja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” SIA Komunikācijas nodrošināšanas daļas vadītāja Una Grenevica. Ja caurulēs ir aizsprostojumi, tos var novērst santehniķis vai, sliktākajā gadījumā, caurules var būt jānomaina. SIA “Rīgas ūtas” pārstāvis Sandris Vanzovičs pastāstīja, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās esošie eļļas un smērvielu apjomi, kurus iedzīvotāji neatbilstoši utilizējuši, būtiskas problēmas nerada. Gadījumā, ja eļļa tiks ielieta katlā vai izlietnē, neērtības pirmām kārtām radīs paši un attīrīšanas iekārtas īpaši nejutīs.
Pirmkārt, jācenšas samazināt eļļas daudzumu, piemēram, noslaukot pannu ar salveti. Ja eļļas vēl palicis daudz vairāk, tā jāielej burkā un, cieši noslēgta, jāizmet sadzīves atkritumos. Ir svarīgi atcerēties, ka eļļas un tauku burciņu nedrīkst izmest stikla traukā. Īstā vieta tam būs starp sadzīves atkritumiem. Vienmēr pastāv iespēja, ka saplīsīs burka vai plastmasas iepakojums. Ja mēs runājam par ilgtspējību, es teiktu, ka labāk būtu pārstrādāt dažus plastmasas veidus, kas nav pārstrādājami, un ieliet tajā eļļu. Tā kā stikls ir ļoti pārstrādājams, tas ir bezgalīgi ilgtspējīgs materiāls. Tāpēc stikls ir jāmet šķirošanas konteinerā,» sacīja Zvaigzne.