Kāpēc viena no Eiropas valstīm ar labākajiem ekonomiskajiem rādītājiem neseko ECB pēdās?
Norges Bank ceturtdien notikušajā sanāksmē nolēma nemainīt savu bāzes procentu likmi, kas ir 4,5% līmenī. Komiteja arī norādīja, ka šī likme, visticamāk, saglabāsies līdz gada beigām. Tomēr “tuvojas laiks mīkstināt monetāro politiku,” teikts bankas paziņojumā.
Arī aizdevumu procentu likme uz nakti tika saglabāta 5.5% līmenī, kā arī rezervju likme – 3.5% līmenī.
Bankas svarīgākais uzdevums ir saglabāt zemu un stabilu inflāciju, tāpēc patēriņa cenu pārmaiņas parasti norāda ceļu uz nākamo iespējamo samazinājumu.
Norvēģijas inflācija tuvojas eiro zonas līmenim. Augustā gada inflācija bija 2.6%, un mēneša salīdzinājumā cenas pat samazinājās. Arī pamatinflācija nedaudz samazinājās līdz 3.2%.
Lai gan inflācijas līmenis samazinās straujāk, nekā gaidīts, un šī tendence ir līdzīga eiro zonas tendencei, kas nesen pamudināja ECB samazināt likmes, Norges Bank saskata pārāk daudz trūkumu Norvēģijas tautsaimniecībā, lai tās samazinātu tieši tagad.
Centrālā banka norādīja, ka gaidāms, ka pašreizējais kronas kursa kritums ierobežos turpmāku dezinflāciju. Tā norādīja, ka pēc priekšlaicīga likmju samazinājuma inflācija varētu pārāk ilgi saglabāties virs 2% mērķa. Pašlaik banka prognozē, ka šis mērķis tiks sasniegts 2027. gada beigās.
Tikmēr bezdarbs palielinājās no zemāka līmeņa (3.9%) un straujais uzņēmējdarbības izmaksu kāpums arī saglabā vēlmi samazināt procentu likmes, bet banka ir piesardzīga pārāk ilgi saglabāt pārāk augstas procentu likmes, jo tas varētu kaitēt tautsaimniecībai.
“Ja perspektīvas liecinās, ka inflācija ātrāk atgriezīsies mērķa līmenī vai Norvēģijas tautsaimniecībā būs vērojama izteiktāka lejupslīde, procentu likme var tikt pazemināta straujāk, nekā pašlaik paredzēts.”
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā nesen publicētajā ziņojumā par Norvēģijas tautsaimniecību ieteicis ierobežojošu monetāro politiku.
Atzīmējot, ka valsts reālā IKP pieaugums 2023. gadā palēninājās līdz 0.5%, SVF paredz, ka rādītāji pakāpeniski atjaunosies un šogad pieaugs līdz 1.5%. Viena no daudzsološām pazīmēm ir tā, ka reālie ienākumi kļūst arvien lielāki, veicinot iekšzemes pieprasījumu.
SVF uzskata, ka neatliekamākie politikas veidotāju uzdevumi ir uzlabot bezdarba līmeni un paaugstināt ražīgumu, vienlaikus ierobežojot valsts izdevumus, lai atbalstītu spēcīgos tautsaimniecības rādītājus.