“Zāļu cenām vitāli svarīgu slimību ārstēšanai visās trīs Baltijas valstīs ir jābūt līdzīgām. Cenu atšķirība, kas atsevišķām zālēm sasniedz pat četras reizes, nav pieļaujama,” norāda Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), kurš minētā jautājuma sakarā ir adresējis pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai.
Orlovs norāda, ka farmācijas nozari kopumā pašlaik Latvijā regulē Farmācijas likums, nosakot valsts institūciju kompetenci farmācijas uzraudzībā un kontrolē, zāļu izplatīšanas pamatnosacījumus, to novērtēšanu un uzraudzību, aptieku, lieltirgotavu darbības pamatprincipus, iesaistīto personu sertificēšanu un licencēšanu, kā arī atbildību par šī likuma neievērošanu. Farmācijas likums ietver apjomīgu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dažādas konkrētas reģistrācijas, kompensācijas un citas sistēmas, darbību kārtības utt. Tomēr prakse rāda, ka MK, un īpaši Veselības ministrija (VM) neizmanto savas tiesības aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus un neveic vai nepietiekami veic pārrunas ar zāļu piegādātājiem un noteikto cenu politiku. Līdz ar to rodas situācijas, kad dažas zāles ir pat četras reizes dārgākas nekā, piemēram, kaimiņos Lietuvā.
Savā pieprasījumā “Saskaņas” deputāti aicina ministri Andu Čakšu skaidrot, vai un kādā veidā VM un Zāļu valsts aģentūra ir rīkojušās valsts un sabiedrības interesēs, lai novērstu zāļu cenu atšķirības Baltijas reģionā sabiedrībai vitāli svarīgu slimību ārstēšanai. Savukārt, ja atbildīgās institūcijas vai amatpersonas ir izlēmušas, ka nav nepieciešams izvērtēt visa Baltijas reģiona zāļu cenu veidošanas politiku un kopējo zāļu cenu stratēģiju, tad lūgums norādīt pamatojumu šādam amatpersonu lēmumam, kā arī atbildīgos šāda lēmuma pieņēmējus.
Deputāti pieprasa skaidrot, kas traucē VM zāļu sistēmā iekļaut jaunos inovatīvos medikamentus, kuru pieejamība Latvijā joprojām ir viena no zemākajām Eiropā, lai rezultātā samazinātos iedzīvotāju mirstība no hroniskām slimībām un potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāji? Kas traucē VM aktīvi iesaistīties Baltijas valstīs veidot, zāļu cenu politiku, kompensācijas sistēmu, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un izmaksas?
Deputāts Orlovs arī atgādina, ka Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamām zālēm, ir viena no augstākajām Eiropā. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.