No paaudzes paaudzē vecāki cenšas iemācīt bērniem būt akurātiem un ievērot kārtību. Taču, kad izaugam lieli, ne visi var lepoties, ka dzīvoklī valda ideāla kārtība. Kāpēc tā?
Kāpēc mēs nereti mēdzam izmētāt lietas, kur pagadās, it kā neviens nekad nebūtu teicis un mācījis, ka katra no tām noliekama savā vietā?
Personiskā telpa
Ko mums nozīmē vārds “mājas”? Vairākums noteikti atbildēs, ka mājas ir siltums, miers, komforts un drošība. Iznāk, ka savu mitekli mēs pielīdzinām savam iekšējam stāvoklim. Psihologi šo fenomenu skaidro šādi.
Personības un viņa individualitātes fiziskās robežas, pirmkārt, ir viņa ķermenis, bet, otrkārt, viņa mitekļa sienas. Šīs sienas ir gluži kā otra āda, kas aizsargā mūsu tiesības uz personīgo telpu. Cilvēki, kuriem nācies pārdzīvot laupīšanu, zādzību vai kādu citu negaidītu ielaušanos savā dzīvoklī, zina, cik lielas sāpes tas sagādā, cik neaizsargāts un vīlies pēc šādas svešas iejaukšanās viņš jūtas. Šie pārdzīvojumi ļoti līdzinās tiem, kādus jūt fiziskas vardarbības upuri.
Psihologu praksē nereti ir gadījumi, kad vardarbības upuri, jūtoties apgānīti un netīri, ne tikai stundām mazgājušies paši, bet arī ķērušies pie apģērba mazgāšanas un dzīvokļa ģenerālās uzkopšanas. Viņiem tas ir īpašs ne tikai sevis paša, bet arī apkārtējas vides attīrīšanas rituāls.
Iznāk, ka mūsu māja un mūsu Es ir ļoti cieši saistīti. Nekārtība mājā mūs nomāc, bet kārtība liek arī domas salikt pa plauktiņiem. No otras puses, tieši no mūsu iekšējās pasaules atkarīgs, no kurām lietām mēs nopūšam katru puteklīti un kuras pilnībā uzskatām par savējām. Mūsu Es nosaka arī to, kur atļaujamies piegružot un kā beigu beigās izskatīsies mūsu miteklis.
Lasi vēl: Saimnieks atnākot mājās ierauga nekārtību, suņa reakcija– nenormāli smieklīga!
Šķir lapu tālāk, lai uzzinātu vairāk par nekārtību un tīrību mājās!
