Parasti un maz zināmi miegainības iemesli. Pietiks ar dzīvesveida maiņu vai jāārstējas?

 

Miega higiēnas nosacījumi

  • Guļamistabai jābūt vēsai un tumšai.
  • Jāizvairās no snauduļošanas dienas laikā.
  • Jāizvairās no stimulatoru – kofeīna, nikotīna, alkohola – lietošanas pirms miega.
  • Jāveic regulāras fiziskās aktivitātes.
  • Jāizvairās no lielām ēdiena porcijām, asiem, trekniem ēdieniem pirms gulētiešanas.
  • Gultā nevajag lietot telefonu, datoru un citas ierīces, lasīt un skatīties televizoru.
  • Jāiet gulēt un jāmostas konkrētā laikā.

Medikamenti un alkohols

“Miegainību var izraisīt arī medikamentu lietošana. Nomierinošie līdzekļi – miega zāles, antidepresanti – to var ietekmēt tiešā veidā, bet zāles, ar kurām ārstē citas saslimšanas, – sekundāri.

Ja ikdienā lieto psihostimulatorus, dzer kafiju un pēkšņi izdomā, ka to vairs nevēlas darīt, radīsies atsitiena efekts un miegainība kļūs izteiktāka. Ja pēkšņi atsakās no miega zālēm, visticamāk, būs grūti iemigt, miegs būs nekvalitatīvs un dienas laikā piemeklēs miegainība,” medikamentu ietekmi raksturo Jānis Labucis.

Jāaizdomājas arī par alkohola lietošanu. “Sabiedrībā pastāv uzskats, ka malks alkohola palīdzēs iemigt. Alkohols patiesi uzlabo iemigšanu, tomēr ir pierādīts, ka tas pasliktina miega kvalitāti. Miegs ir virspusējs un saraustīts, tāpēc no rīta cilvēks nav kārtīgi izgulējies.”

Elpošanas traucējumi

Miega slimību centrs pamatā nodarbojas ar elpošanas traucējumu diagnostiku.

“Obstruktīvā miega apnoja ir viens no biežāk sastopamajiem pārmērīgas miegainības iemesliem. Klīniski nozīmīgi elpošanas traucējumi naktī novērojami 2–4% populācijas jeb četriem cilvēkiem no 100,” statistiku iezīmē speciālists.

“Miega apnoju izraisa deguna, mutes dobuma elpceļu sašaurinājums. Dienā cilvēks var elpot normāli, bet naktī apguļoties un atslābstot elpceļi kļūst sevišķi šauri. Līdz ar to paātrinās gaisa plūsma, samazinās skābekļa daudzums asinīs, sākas krākšana, elpceļi uz brīdi aizkrīt ciet. Kad ar skaļu krācienu atsāk elpot, tā ir mikropamošanās epizode, kas izjauc miega kvalitāti. Tas ir tāpat, kā nakts laikā kāds ik pēc pāris minūtēm iebakstītu sānos. Pacienti pamošanās epizodes parasti neatceras, tāpēc nemaz nenojauš, ka viņiem ir miega apnoja.”

Traucējumu bīstamība

“Miega apnojas traucējums septiņas reizes palielina ceļu satiksmes negadījumu iespējamību. Cilvēks ir tik noguris, ka spēj aizmigt pie automašīnas stūres un pēc tam to neatminas. Negadījumi var rasties arī darbā, it īpaši, strādājot ar sarežģītu tehniku. Traucējumu sekas ir hroniska neizgulēšanās, nepietiekami uzņemts skābekļa daudzums, pārlieku augsta simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte naktī, paaugstināts As**sspiediens, cukura diabēta attīstība, metabolais sindroms, aptaukošanās,” uzskaita miega speciālists.

“Miega apnojas cēlonis var būt anatomiskas pārmaiņas augšējos elpceļos, kas nereti ir ģenētiski pārmantotas. Augšējos elpceļus sašaurina arī liekais svars. Ja cilvēkam nav enerģijas, viņš parasti apēd vai iedzer kaut ko saldu. Cukurs ir ļoti daudzos produktos. Naktī, kad asinīs ir nepietiekams skābekļa daudzums, skābie produkti netiek pietiekami atindēti.”

Ār*tē ar spiedienu

Miega apnoja ir viens no biežākajiem un bīstamākajiem miegainības iemesliem, bet to iespējams ārstēt un novērst.

Šo diagnozi var konstatēt, mājas apstākļos veicot miega diagnostiku ar īpašu aparātu. Pēc tam atkarībā no elpošanas traucējumu smaguma piemēro ārstēšanu. Elpošanas traucējumus ārstē ar pozitīva spiediena terapiju augšējos elpceļos. Uz deguna uzliek speciālu aparātu, masku, kas pūš gaisu, atspiež vaļā mīkstos audus, elpceļus un neļauj tiem aizkrist. Terapija vērsta uz to, lai elpceļi visu laiku būtu atbrīvoti. Smagu elpošanas traucējumu gadījumā šis aparāts jālieto katru nakti. Dažkārt traucējumus var novērst, veicot operāciju. Pacientiem ar izteikti palielinātu lieko svaru operācija gan nelīdzēs.

Lasi vēl: Ko darīt, ja tev nenāk miegs – pētījuma rezultāti tevi pārsteigs

Kad jāmeklē palīdzība

“Mūsdienu sabiedrība guļ nepietiekami, un pacienti nereti jau pieraduši pie miegainības. Tomēr diennakts laikā miega stundas jānodrošina – to prasa mūsu fizioloģija. Vispareizāk to darīt naktī bez apkārtējiem traucējumiem.

Ja guļam septiņas stundas, miegs ir nepārtraukts, nav novērojami traucējumi, bet miegainība saglabājas, tas ir viens no iemesliem, lai apmeklētu miega speciālistu,” rekomendē Jānis Labucis.

Katram vajadzētu sev uzdot trīs jautājumus, lai pārliecinātos par obstruktīvās miega apnojas neesamību.

1. Vai skaļi krācu un traucēju apkārtējiem gulēt?

2. Vai blakusgulētājs novēro, ka man nakts laikā apstājas elpa (5–10 sekundes)?

3. Vai dienas laikā esmu miegains, gribas iesnausties?

 

“Miega apnojas pacientiem no rīta var sāpēt galva, viņi ir viegli aizkaitināmi, neizgulējušies. Ilgstoši neizguļoties, var mainīties personība – cilvēks grib atpūsties un justies netraucēts,” stāsta speciālists.

“Vizītē pie ārsta cilvēku iztaujā sīkāk, novērtē elpošanas traucējumu risku, iesaka veikt diagnostiku, miega poligrāfiju, un jau nākamajā rītā var lemt par ārstēšanas taktiku.”

Miega slimību centra mājaslapā www.miegacentrs.lv iespējams veikt miega apnojas bezmaksas testu. Atbildot uz vienkāršiem jautājumiem, telefonā saņem ziņu par tās risku.

No svīšanas līdz balss pārmaiņām

“Miegainība un enerģijas trūkums varētu būt mūsu gadsimta galveno simptomu sarakstā,” miega speciālistam piekrīt endokrinoloģe Gita Erta.

“Visbiežāk miegainību dienā izraisa neveselīgs dzīvesveids, negatīva domāšana, kas atņem daudz enerģijas. Izplatīts miegainības cēlonis ir obstruktīvā miega apnoja – miega traucējums, kas skar vairāk nekā 100 miljonu pieaugušo. Vainojamas var būt gan endokrīnās, gan iekaisīgās, gan imūnās sistēmas saslimšanas,” uzskaita ārste.

“Vairogdziedzera funkciju traucējumu gadījumā pacientam parasti novēro svīšanu, nervozitāti, trīci, nemieru vai, tieši pretēji, apātiju, svara pieaugumu, nespēku, miegainību. Iespējama arī tāda lokāla parādība kā kasīšanās sajūta kaklā. Var būt balss pārmaiņas ar epizodiskām rīšanas grūtībām, diskomforts kakla apvidū. Vairogdziedzera slimību pacientus bieži piemeklē sajūta, ka traucē apģērbs, tāpēc viņi mēdz atvērt krekla vai blūzes augšējo podziņu, lai nekas nepieskartos kaklam.”

Biežāk sievietēm

Foto - Shutterstock
“Visbiežāk sastopamā vairogdziedzera saslimšana ir hronisks autoimūns tireoidīts jeb Hašimoto tireoidīts, kad vairogdziedzeris ražo antivielas pret sevi. Sli**bas attīstībā nozīme ir gan ģenētiskiem, gan ārējās vides faktoriem. Šo slimību reizēm mēdz dēvēt par Šveices siera modeli.”

Samērā bieži miegainību novēro pacientiem, kuriem attīstījusies subklīniskā hipotireoze – stāvoklis, kam raksturīga vairogdziedzera hormonu pavājināta producēšana un pazemināta šo hormonu koncentrācija asinīs un audos. Lai to diagnosticētu, nepieciešams veikt dažādus izmeklējumus, tostarp As**sanalīzes un ultrasonogrāfiju.

Vairogdziedzera darbības traucējumus biežāk novēro sievietēm. “Visticamāk, vainojami hormoni. Organismā visam jābūt līdzsvarā. Ja dominē estrogēni, tas ietekmē imūno sistēmu un var veicināt autoimūnas saslimšanas,” paskaidro Gita Erta.

“Ja diagnoze ir apstiprināta, tiek uzsākta vairogdziedzera hormonu aizstāšana jeb substitūcija. Hipotireozes pacientiem ik dienu jādzer vairogdziedzera hormonus saturošas zāles, kas mazina pārmērīgu miegainību dienā un kopējo miega ilgumu, kā arī atstāj iespaidu uz vielmaiņu un svaru,” ārstēšanas procesu raksturo endokrinoloģe.

D vitamīns un jods

“Mūsdienu avoti pārliecina, ka D vitamīna deficīts paaugstina vairogdziedzera autoimūno saslimšanu risku. D vitamīna deficīta korekcija varētu būt viens no profilakses pasākumiem, lai izvairītos no vairogdziedzera saslimšanām,” pieļauj ārste. Normālai vairogdziedzera hormonu sintēzei nepieciešams arī jods.

“Ikdienā nepieciešams uzņemt vismaz 50 mikrogramu šā mikroelementa. Joda deficīts vidē joprojām ir būtiska problēma visā pasaulē, arī Latvijā dažos reģionos vērojama tā nepietiekamība,” atzīst ārste. “Taču arī joda pārdozēšana var radīt vairogdziedzera darbības traucējumus un izjaukt dabiskos vairogdziedzera hormonu sintēzes pašregulācijas mehānismus. Pēc dažu medikamentu vai jodu saturošas kontrastvielas lietošanas pacientam nereti nākas diagnosticēt vairogdziedzera disfunkciju.

Vese***as uzturēšanai visiem ieteiktu ievērot miega higiēnu, ik dienu piedalīties sociālās un fiziskās aktivitātēs un uzturēt pozitīvu attieksmi pret apkārt notiekošo.”

Vairogdziedzera saslimšanas cēloņi

Ietekmējamie

* Joda deficīts/ pārdozēšana

* D vitamīna deficīts

* Selēna trūkums

* Vides piesārņojums (toksīni)

* Radiācija

* Smēķēšana

* Medikamenti (litijs, imunomodulatori)

Neietekmējamie

* Sievietes dzimums

Vainīgs var būt vīruss

“Pacienti diezgan bieži sūdzas par miegainību un nogurumu. Tādos gadījumos iesaku veikt analīzes. Pārsvarā zem tā slēpjas trauksme, depresija, sievietēm dzelzs trūkums, mazasinība, hormonālas problēmas un pārmaiņas, izdegšanas sindroms, pārstrādāšanās, D vitamīna trūkums, kā arī pārmaiņas vairogdziedzera funkcijās,” stāsta ģimenes ārste Iveta Feldmane.

Miega kvalitāti ietekmē stress, pārstrādāšanās, nomāktība. “Tie, kuriem ir depresija vai trauksme darbā, vakaros parasti nevar iemigt, bet nākamajā rītā nespēj pamosties, tāpēc visu dienu jūtas miegaini. Sagurums var būt vēl divas nedēļas pēc vīrusu saslimšanas, tāpēc papildus jālieto vitamīni. Bet, ja mēnesi jūtas miegains bez īpaša pamatojuma, jāiet pie ārsta un jāmeklē iemesls,” iesaka ārste.

Veģetārisms, dzelzs deficīts

“Ja cilvēkam ir mazasinība, to var redzēt arī pēc viņa izskata – novērojams bālums, galvas reiboņi, galvassāpes, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās un citas sūdzības. Mazasinības gadījumā As**sspiediens ir pazemināts, bet neizgulēšanās gadījumā – paaugstināts. Lai precīzāk noteiktu iespējamos miegainības iemeslus, izvaicāju, kur cilvēks strādā, kādi ir viņa hobiji, ēšanas paradumi un uzturs. Miegainība iet roku rokā ar dzelzs deficītu, un tas novērojams vairākumam veģetāriešu.”

Esam aktīvi!

Miegainība var rasties no nekā nedarīšanas un skābekļa trūkuma. To var veicināt sēdošs darbs un fizisko aktivitāšu trūkums. Pēc birojā aizvadītas darba dienas gribas iet mājās un parasti trūkst motivācijas nodoties sporta aktivitātēm. Tomēr tas ir veids, kā atgūt enerģiju, pabarot sevi ar skābekli, rekomendē Iveta Feldmane. Fiziskās aktivitātes uzlabo situāciju arī depresijas gadījumā. “Citi savukārt ir pārsportojušies, un tā ir otra galējība. Izdegšanas sindroms var rasties arī tad, ja cilvēks sporto divas stundas dienā un septiņas dienas nedēļā,” brīdina ārste.

Avots:

veselam_la.lv

COMMENTS

Leave a Comment