Laura ir fiziski vesela un viņai ir tikai 24 gadi, bet viņa vēlas beigt šo dzīvi. Varas iestādes ir ļāvušas sievietei veikt eitanāziju jeb vieglu un bezsāpīgu nāvi, par spīti viņas labajam veselības stāvoklim. Laura apgalvo, ka viņai ir bijušas pašnāvnieciskas domas jau kopš agras bērnības.
Viņa bija nevēlamas grūtniecības rezultāts, kas atspoguļojās arī viņas attiecībās ar vecākiem un tas atstāja iespaidu uz visu viņas dzīvi, sākot jau no pašas mazotnes: “Dzīve- tā vienkārši nav priekš manis.”
Vēlākos gados Laura pārvācās pie saviem vecvecākiem, kuri visu mūžu ir dzīvojuši Beļģijā. Viņi nodrošināja jaunajai sieviete “drošu, mierīgu un stabilu” vidi, bet arī tas nespēja radīt dzīvesprieku un vēlmi Lauras ikdienā. Viņa vairs nevēlas dzīvot.
Viņa ir bijusi psihiatriskajās institūcijās kopš 21 gada vecuma, bet ārstniecība tajās arī nav līdzējusi. “Mana bērnība viennozīmīgi ir atstājusi lielu iespaidu uz manu psihi un vēlmi dzīvot, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka man būtu bijušas pašnāvnieciskas domas arī tad, ja es būtu uzaugusi mierīgā, mīlošā un patīkamā vidē.” Laura dalās savā stāsta. “Nāve man nešķiet kā izvēlē. Ja man būtu izvēle, tad es izvēlētos paciešamu dzīvi, bet es esmu darījusi visu, kas ir manos spēkos, bet nekas nav līdzējis.”
“Visu mūžu es esmu spēlējusies ar šīm pašnāvnieciskajām domām un man ir bijuši arī pāris mēģinājumi. Bet tad vienmēr atrodas kāds, kuram esmu nepieciešama, tāpēc es nevēlos viņus sāpināt.”
Vienīgā lieta, kuru viņa ir izbaudījusi savā dzīvē, ir savu bēru plānošana. Tomēr viņa saprot, ka viņas nāve būs smaga gan viņas vecvecākiem, gan mātei. Laura arī atklāj, ka viņa bija sadraudzējusies ar vēl vienu pašnāvnieciski noskaņotu meiteni, kura nomira pirms 18 mēnešiem.
Beļģijā “asistētā pašnāvība” ir legāla kopš 2003. gada un, statistika liecina, ka tā ik dienu mirst vidēji 5 cilvēki.
Avots: mirror.co.uk
