Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka veselībai, tā norāda mediķi

Līdz ar rudeni daudzās mājās piedzīvo “pelējuma sezonu”, jo mitrais un mitrais laiks ir īpaši labvēlīgs pelējuma attīstībai. Turklāt pelējums var būt pastāvīgs ienaidnieks, jo pēc kāda laika tas atkal parādās. Pelējums ir īpaši kaitīgs maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bet tā vienkārši nenotiek. Var teikt, ka pelējuma sēnītes gaisā un telpā atrodas visu laiku, galvenais faktors, kas nosaka to klātbūtni, ir labvēlīgā vide, kurā tās spēj augt.

Pelējums var būt problēma mājās dažādu iemeslu dēļ. Galvenie pelējuma uzvaras gājiena iemesli ir mitrs gaiss un remonta vai būvniecības kļūdas. Raidījuma “4. studija” skatītājai Lidijai pelējums mājās parādījās pēdējo divu iemeslu dēļ – vienā no istabām veikts slikti veikts remonts, bet otrā istabā pie augšstāva – slikti veikts remonts. kaimiņiem. Tad, kad sākās pirmās nepatikšanas pazīmes, tas bija septembrī, oktobrī, un tad sāka parādīties pelējums. Bija kaut kas neliels daudzums, kas parādījās. Man lejā bija TV skapis, es to neredzēju, bet tad mans fikuss nomira. Es domāju, vai fikusam nav kaut kas kārtībā. Un, kad es to ieraudzīju, es sajutu šausmās!” teica Lidija. Mājas iedzīvotājiem pelējuma dēļ ir arī elpošanas problēmas, piemēram, klepus un acu asarošana. Tiek ietekmēti gan jauni, gan veci cilvēki.

Pelējums var būt ļoti bīstams, ja tas aug telpās, īpaši vietās, kur cilvēki pavada daudz laika. Ja pelējums parādās iekštelpās, tad ikvienam, neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa, nav jāuztraucas, bet jārīkojas,» sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) galvenā ārste, pulmonoloģe, bronhoskopijas speciāliste Renāte Snipe. Ārste uzsvēra, ka pelējums ir īpaši bīstams cilvēkiem ar noslieci uz alerģijām, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un cilvēkiem ar dažādiem imūnsistēmas traucējumiem. Pūkainajā veidojumā ir daudz bīstamu vielu, kas var ļoti slikti ietekmēt cilvēka veselību. Pelējuma sporas un micēlijs var izdalīt toksīnus, kas var izraisīt nopietnas alerģiskas veselības problēmas, ja tie atrodas ilgstošā saskarē. Iespējams, ka cilvēks, kuram ir nosliece uz alerģijām, dzīvojot vietā, kur nav pelējuma, nemaz nezina, ka viņam ir alerģija. Taču, saskaroties ar pelējumu, pēkšņi parādās alerģija. “Pelējuma sēnītes, pret kurām mēs varam noteikt, vai mums nav alerģijas, ir alternaria, aspergilus, penicillium un clodusporum. Ir daudz dažādu pelējuma veidu, bet visizplatītākie ir četri. Ja runājam par ļoti bīstamu pelējuma sēnīti, tad tas ir aspergillus, kas šiem imūndeficīta cilvēkiem var izraisīt invazīvu plaušu aspergilozi, reāli dzīvībai bīstamu stāvokli,” informēja ārste. Līdz ar to tas nav pieļaujams kādam, kam ir kāda onkoloģiska saslimšana.

Vai citādi ļoti pazeminātas un novājinātas imūnsistēmas dēļ atrasties vienā telpā ar pelējumu. Pelējums var būt ļoti bīstams maziem bērniem un vecākiem cilvēkiem. Tomēr šķiet, ka pelējums nekādā veidā neaug. Var teikt, ka pelējuma sēnītes gaisā un telpā ir visu laiku, galvenais nosacījums, vai tām ir augšanai labvēlīga vide. “Tie var būt neaktīvi ļoti ilgu laiku – vienkārši atrasties uz virsmām, aiz sienām, aiz radiatoriem, jebkur. Tostarp bezmaksas gaisā. Tā lielā problēma ir tā, ka viņi, tāpat kā jebkura dzīva būtne, gaida īsto brīdi, kad viņiem būs apstākļi augšanai, attīstībai un vairošanai. Un, kā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, sēnēm labvēlīgi apstākļi patiesībā ir pavisam vienkārši – tām nepieciešams pietiekams siltums un mitrums. No augsta mitruma līmeņa var veidoties pelējums. Ja ir nepietiekama ventilācija, tad, kā norādīja ārsts, tā var veidoties ap logiem, uz sienām un griestiem. Līdzīgā veidā pelējums var veidoties arī puķu podos, ja nav pietiekamas drenāžas un ziedi ir pārmērīgi laistīti.

Vanadziņš aicināja par to padomāt tos, kuri šoruden negatavo vai minimāli gatavo: “Vienmēr ir jārēķina, kas ir dārgāk – ārstēt astmu vai maksāt 100 eiro par apkuri? Tas ir lielas filozofiskas intereses jautājums. Droši vien, ja skatāmies pēc gada, tā pati dažāda plaušu slimību statistika, tendences – ļoti iespējams, ka redzēsim kādu skaita pieaugumu.” “Tie sešpadsmit, septiņpadsmit būtu tas, ko īsti nevajadzētu likt zemāk, jo tad tie riski ir ļoti būtiski,” brīdināja speciālists. Vanadziņš par lielu Latvijas problēmu atzina būvniecības kļūdas: “Nepareizi iestrādāti materiāli sienās – mēs nevar redzēt visas telpas daļas. Ir daži konstrukcijas elementi, kurus mēs neredzam, bet kuri tomēr ir savienoti ar gaisu, kur veidojas tā saucamie “rasas punkti”, visu laiku ir mitrums.” Taču tipiskākās vietas, kur var parādīties pelējums mājās ir vannas istaba un virtuve, kur ir mitrums un spoki. Vanadziņš norādīja, ka īpaši svarīgi ir rūpēties par ventilāciju un ventilāciju un siltumu sanitārajās telpās. Tāpat ir svarīgi pievērst uzmanību saviem paradumiem, piemēram, negatavojiet ēdienu katlā bez vāka, lai tvaiki neizplatās. Vēl viens labs ieteikums ir vēdināt režīmā, kas ir reizi stundā, bet labāk, ja to dara rūpīgi minūti.

Pēc tam nelielu pelējuma daļu vējš iepūš laukā, un problēma ir nedaudz samazināta. Daži eksperti iesaka lietot pretpelējuma līdzekļus pēc iespējas retāk, jo tie var būt ķīmiski spēcīgi. Ir jārisina galvenais pelējuma parādīšanās cēlonis, nevis jācīnās ar sekām – vai nu lai samazinātu mitruma rašanos telpā, vai labotu nepareizi veiktos remontdarbus. Diemžēl tas būs jādara arī Lidijas dzīvoklī abās pelējuma skartajās istabās, tāpēc viņai vēlreiz jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar lūgumu, ka remonts jāveic atkārtoti. Tā kā tas ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis, remontu veikuši arī viņi. Lai arī aicinājumi taupīt elektrību un siltumu šobrīd izskan visur, ļoti svarīgi ir izvērtēt, vai lielais ietaupījums ilgtermiņā neradīs lielus izdevumus veselības atgūšanai.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

  • <cite class="fn">Inga Ose</cite>

    Vai autors pats šo rakstu spēj izlasīt? Nu vismaz elementāri pārlasiet, pirms publicējiet:)

Leave a Comment