Šogad izdienas pensijām nepieciešami aptuveni 77 miljoni eiro. Nākamgad summa varētu sasniegt pat 85 miljonus eiro. Šajos aprēķinos nav ņemts vērā militārpersonas. Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi vērš uzmanību uz to, ka valstī izdienas pensiju politika ir morāli novecojusi. Lai veiktu izmaiņas sistēmā, ir nepieciešama politiskā griba. Iekšlietu ministrija apzinās šo reformu iespējamās sekas, taču tās var negatīvi ietekmēt esošo darbinieku saglabāšanu un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā.
Gan 2017.gadā, gan 2022.gada revīzijā revidenti atzīmēja jautājumu par izdienas pensijām – kas neatbilst valsts pensiju būtībai, proti, nodrošināt ienākumu avotu strādājošajiem novecojot un turpinot strādāt. No vienas puses, sākotnējie mērķi garantēt sociālo nodrošinājumu dienesta darbiniekiem, kuri pēc noteikta laika zaudē savas profesionālās iemaņas vai sociālo apdraudējumu, ir novecojuši. VK padomes deputāte Maija Āboliņa sacīja: “Izdienas pensiju politika kopumā darbojas pretējā virzienā. Turklāt pastāv lielas atšķirības, nosakot, kuras profesijas un amatus var pretendēt uz izdienas pensiju. Šie lēmumi ir saistīti ar to, kam tiks piedāvātas sociālās garantijas un kam nē. Atkarībā no organizācijas atšķiras arī darba stāžs, no kura var doties pensijā. Ilgtermiņa pensijas ir ievērojami lielākas nekā vecuma pensijas. VK iesaka pāriet uz citiem instrumentiem. Izdienas pensiju samazināšana būtu jāveic tikai tajos gadījumos, kad tas ir attaisnojams, un tikai tad, ja tas ir būtisks samazinājums. Jau iepriekš no Valsts kontroles esam vērsuši valdības uzmanību uz šiem jautājumiem, taču līdz šim nav bijusi politiskā griba sākt reālas reformas valstī attiecībā uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju apmērs finansiālā izteiksmē 2022.gadā tiek prognozēts 85 miljonu eiro apmērā. Šis skaitlis neietver militārpersonu izdienas pensiju izmaksai nepieciešamos finanšu līdzekļus. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs saprot VK argumentus par nepieciešamību veikt izmaiņas. Viņš gan uzsvēra, ka stāsts ir ne tikai par izmaiņu nepieciešamības izpratni, bet arī par to, lai iekšējās drošības dienesti savu funkciju varētu veikt ar iztikas minimumu un adekvātu atlīdzību. Tāpēc, lemjot par jebkādām izmaiņām sociālo garantiju jomā, tas nav atsevišķs jautājums . Tiklīdz mēs sakām, ka labojam vai uzlabojam kādu sociālo nodrošinājumu, mums ir jāpieņem lēmumi par būtisku atlīdzības palielināšanu. Izdienas pensija man vienmēr bija ļoti svarīgs motivētājs. Ministrijā sacīja, ka būs grūti nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu dienestā, ja tiks veiktas reformas ilgtermiņa pensiju sistēmā un vienlaikus netiks palielinātas algas. Tas varētu būt sarežģīti piesaistīt jaunus darbiniekus.
