Piektā daļa personu, kuras dzīvo ar HIV, baidās atzīties pat ģimenei

Sabiedrības aizspriedumi pret cilvēkiem ar HIV Latvijā joprojām ir spēcīgi – baidoties no nosodījuma, piektā daļa (18%) cilvēku ar HIV izvairās par savu statusu atzīties pat saviem ģimenes locekļiem, liecina HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Tāpat spēcīga ir pašstigmatizācija – vidēji trešā daļa HIV pacientu apzināti ierobežo savu ikdienu sava statusa dēļ.

AGIHAS šogad Latvijā veic starptautiski atzītu, unikālu pētījumu “HIV Stigmas indekss”, kura laikā pēc principa “līdzīgs jautā līdzīgam” tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV. 402 respondenti Latvijā tika iztaujāti par pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un pašstigmatizāciju. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs.

“Cilvēku ar HIV bažas un piesardzība nav bez pamatojuma – pētījuma laikā vairāki no viņiem atklāja savu negatīvo pieredzi un pat diskriminācijas gadījumus. Taču pieredzes stāstu nav tik daudz, cik varētu būt, jo cilvēki pat anonīmā pētījumā baidās atklāt savas dzīves detaļas,” stāsta Andris Veiķenieks, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS vadītājs.

Taču viens gadījums, kā vērtē pētījuma autori, ir klaja diskriminācija, ko gan diemžēl ir grūti pierādīt juridiski. Kāds cilvēks, kas dzīvo ar HIV un strādā publiskās pārvaldes institūcijā, tika pazemināts amatā, kad darba devēji pēc ikgadējās obligātās veselības pārbaudes uzzināja par darbinieka pozitīvo HIV statusu, jo ārsti nebija nodrošinājuši pietiekamu pacienta privātās informācijas konfidencialitāti. Lai pamatotu pazemināšanu amatā, šim cilvēkam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. “Tā kā saistībā ar pielaidēm nekādi paskaidrojumi netiek sniegti, tā ir laba atruna, kuru nevar ne pārbaudīt, ne noliegt. Ne līdz šim gadījumam, ne arī pēc tā darbiniekam nav bijis ne aizrādījumu, ne pārbaužu, ne pārmetumu – tikai “stop” karjerai diagnozes dēļ,” – tā A. Veiķenieks.

1. decembris ir Pasaules AIDS diena. Tās mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus un noraidošo attieksmi pret HIV inficētiem cilvēkiem un AIDS pacientiem. “Tādēļ tieši šodien vēlamies vērst uzmanību, ka daļa Latvijas sabiedrības joprojām dzīvo ar lieliem aizspriedumiem pret HIV pacientiem. Esmu pārliecināts, ka to pamatā ir nezināšana – nezināšana par to, kā ar HIV vīrusu var vai nevar inficēties, par to, kā pēdējos gados ir attīstījusies medicīna un ka HIV sen vairs nav nāvējoša slimība. Un, jāatzīst, ar nopietniem aizspriedumiem ir jācīnās arī pašu HIV pacientu vidū,” vērtē A. Veiķenieks.

Pētījuma starprezultāti liecina, ka 18% pacientu par savu HIV statusu nestāsta pat ģimenei, 24% nestāsta draugiem un 92% nestāsta darba devējiem. Vienlaikus šie cilvēki šausta arī sevi – 26-43% aptaujāto atzīst, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pašpārliecināti, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas.

“Stigma un pašstigmatizācija ir vienas monētas divas puses. Viena baro otru – ir ļoti grūti atklāt savu HIV statusu, zinot daudzos stāstus par ģimenes novēršanos no inficētā cilvēka, draugu zaudēšanu un pat problēmām darba vietā. No otras puses, kamēr HIV pacienti mums apkārt ir “neredzami”, mēs dzīvojam aizspriedumos, ka tas uz mani neattiecas, ka HIV ir “specifisko” un “slikto”’ sabiedrības grupu problēma,” stāsta Anda Ķīvīte-Urtāne, HIV Stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente.

“Patiesībā sen tā vairs nav, HIV var būt blakus ikvienam no mums. Tā, piemēram, 18% stigmas pētījumā aptaujāto ir augstākā izglītība, 60% – vidējā vai profesionālā izglītība. 77% no viņiem ir darbs un vairāk kā puse (52%) no viņiem atzīst, ka nekad dzīves laikā nav bijis problēmu apmierināt savas sadzīves vajadzības. Tas nav stāsts par “sliktajiem”’, tas ir stāsts par mums.”

Vairāk kā trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ (37%). Īpaši negatīvi, ka 28% šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, 38% no tiem – pēdējā gada laikā.

Pētījumā 35% HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 33% atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Tāpat daudzi ir atteikušies no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas (7%), darba meklēšanas (6%) pašizolējušies no draugiem un ģimenes (17%). Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu – tam piekrīt 83% aptaujāto. Tāpat viņi diemžēl jūtas vainīgi (47%) un kaunas par savu diagnozi (52%).

Latvija ir HIV karaļvalsts – 2018. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 5576 cilvēki ar HIV, taču starptautiskā projekta HERMETIC pētījums, ko Latvijā veica RSU, liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par 1800 cilvēkiem lielāks. 2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, un Latvija ieņem 1. vietu ES pēc jauno HIV gadījumu skaita. Vienīgais veids, kā uzzināt savu HIV statusu, ir veikt HIV testu – tas izdarāms HIV profilakses punktos un jebkurā laboratorijā Latvijā.

Kopējie HIV Stigmas pētījuma rezultāti un nacionālais pētījuma ziņojums būs pieejami 2019. gada maijā, tā veikšanu Latvijā atbalsta SIA GlaxoSmithKline Latvia.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru