Kas izraisa sāpes
Lai noteiktu diagnozi, ārstam jāzina sāpju lokalizācijas vieta, ilgums, kur tās sākušās, vai izstaro un pārvietojas uz citu vietu. Svarīgi saprast, kas tās pastiprina un kas samazina. Piemēram, apendiksa un aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā slimniekam bieži kļūst vieglāk, ieņemot noteiktu pozu, teiksim, saliecoties uz priekšu. Žultsakmeņu vai nieru koliku gadījumā pašsajūta mēdz uzlaboties staigājot.
Ja ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša un caureja, nereti pie vainas ir saindēšanās ar nekvalitatīvu pārtiku, norovīrusa vai rotavīrusa infekcija.
Kā stāsta gastroenterologs Aleksejs Derovs, jauniem cilvēkiem sāpes visbiežāk izraisa zarnu kolikas un spazmas vai kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums. No nopietnākām un dzīvībai bīstamām patoloģijām šajā vecuma grupā pārsvarā sastop akūtu ķirurģisku vai iekaisīgu slimību, sievietēm – ginekoloģisku vainu.
Funkcionālas kaites bieži rosina stress, neregulāras ēdienreizes un ilga sēdēšana piespiedu pozā. Pie tām pieder kairinātu zarnu sindroms, par kuru rodas aizdomas, ja, rūpīgi izmeklējot slimnieku, organisku patoloģiju neatrod. Tad ir ne vien sāpes, bet arī vēdera pūšanās, apgrūtināta gremošana, vēdera izejas traucējumi. Šī slimība nav dzīvībai bīstama, taču ievērojami bojā dzīves kvalitāti. Par laimi, tās izpausmes iespējams mazināt.
Savukārt vecākiem cilvēkiem sāpes vēderā visbiežāk izraisa divertikulīts, iekaisīgas un onkoloģiskas slimības, retāk – zarnu necaurejamība un išēmiskie zarnu bojājumi, kas saistīti ar to apasiņošanas traucējumiem, visbiežāk aterosklerozes dēļ.
Sāpes vēdera augšdaļā
Sāpes vēdera augšpusē var liecināt par atvilni, kad kuņģa skābais saturs nokļūst barības vadā, par gastrītu, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Visbīstamākās ir akūtas, asas dūrienveida sāpes, kas rada aizdomas par čūlas plīsumu vai retāk par vēderplēves iekaisumu.
Sāpes labajā paribē var liecināt par aknu, žultspūšļa un žultsceļu slimībām. Šādas izpausmes biežāk parādās, ja ir žultsakmeņi, žultsceļu darbības traucējumi un žults atteces problēmas.
Aizkuņģa dziedzera slimībām raksturīgas jostveida sāpes, kas sākas pie mugurkaula un lielākoties liek par sevi manīt pāris dienu pēc svinībām vai alkohola lietošanas, bet tās var izpausties arī citādi.
Lai justos vieglāk, var lietot bezrecepšu spazmolītiskos preparātus, taču spēcīgi medikamenti maskēs slimības izpausmes. Pretsāpju un pretiekaisuma zāļu iedarbībai beidzoties, simptomi mēdz pastiprināties, turklāt medikamenti var aizkavēt medicīniskās palīdzības saņemšanu.
Lasi arī: Sāpes vēderā – lejasdaļā, zem nabas, augšdaļā: ko tās nozīmē! KARTE
Sāpes vēdera lejasdaļā
Nopietnas problēmas mēdz radīt iekaisīgi procesi, piemēram, apendicīts, kas sākas pēkšņi ar stiprām vēdera sāpēm, nelabu dūšu, vemšanu un caureju. Simptomi var izpausties arī divu triju dienu laikā un nebūt akūti. Klasiski sāpes sākas no augšpuses, izplatās vēderā un visbeidzot koncentrējas lejasdaļā – vietā, kur atrodas aklās zarnas piedēklis. Parasti tas izvietots labajā apakšējā pusē, bet var būt arī lokalizēts citur, tāpēc sāpes mēdz parādīties slimībai neraksturīgās vietās.
– Agrāk, rodoties šādām sāpēm, apendiksu uzreiz operēja, bet tagad, kad uzlabojusies diagnostika, to tik bieži nedara. Pacientu novēro slimnīcā, lai pārliecinātos, vai simptomi patiešām liecina par aklās zarnas piedēkļa iekaisumu. Velti to nevajadzētu operēt, jo tas ir iesaistīts organisma imunitātes nodrošināšanā, – uzsver dakteris.
Parasti ārsta palīdzību meklē, ja sāp ļoti stipri, bet tas jādara arī tad, ja sāpes ir ciešamas, jo, apendiksam plīstot, rodas vēderplēves iekaisums, kas var beigties letāli. Jo novēlotāk veic apendicīta operāciju, jo lielāks sarežģījumu risks.
Līdzīgi apendicītam mēdz izpausties Krona slimība, kad sāpes iespējamas jebkurā gremošanas trakta vietā. Tā, tāpat kā čūlainais kolīts, pieder pie pēdējā laikā diezgan izplatītajām iekaisīgajām zarnu slimībām, kuru cēloņi nav skaidri zināmi. Vairākas teorijas to attīstību saista ar gēniem, uzturu un vidi. Šajā gadījumā organisma imūnšūnas karo ar zarnu šūnām, tāpēc rodas iekaisums zarnas sieniņā un līdz ar to sāpes vēderā, asiņaina caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Biežs vēdera sāpju cēlonis gados vecākiem cilvēkiem ir divertikulīts, kad, iekaistot zarnas kabatiņām, attīstās iekaisums ar stiprām sāpēm un paaugstinātu temperatūru. Sākumā sāpes ir tikai noteiktā vietā, taču, tām plīstot, izplatās pa visu vēderu.
Jaunām sievietēm akūtas, griezīgas sāpes vēdera lejasdaļā var liecināt par cistītu, olvadu vai olnīcu iekaisumu, kā arī ārpusdzemdes grūtniecību, kas ir bīstama un prasa ķirurģisku iejaukšanos.
Hroniskas, velkošas sāpes mēdz brīdināt par daudzām slimībām, arī audzēju, kas, palielinoties izmērā, spiež uz blakusorgāniem vai rada zarnu necaurejamību. Tādējādi visiem pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi piecos gados un dažkārt biežāk jāveic gastroskopija un kolonoskopija, lai nepalaistu garām onkoloģisku procesu gremošanas traktā.
Avots:
