Autore: Brigita Ektermane, māksliniece, baltu zīmju pētniece
Apsedz, Dieviņ, manu sētu Ar sudraba mētelīti!
Dabā ļaunums kā apzināta kaitniecība nepastāv, tas sākas ar cilvēka apzinātu izvēli – caur skaudību, nenovīdību, greizsirdību. Pastāv trīs veidu aizsardzības līmeņi – fiziskais, astrālais, mentālais. Visvērtīgākā, kas būtu īpaši jāsargā, ir cilvēka dvēsele.
Pasaule uzbrūk, lai iegūtu mūsu dvēseles enerģiju, un viss,
kam mēs atdodam savu uzmanību, paņem to. Visvairāk enerģijas zog bailes. Viens no veidiem, kā sevi aizsargāt, ir zīmju lietošana ikdienā. Jābūt uzmanīgiem, tās lasot. Jāskatās, vai zīme stāv slīpi vai taisni, griežas pa kreisi vai pa labi.
Auseklis ir astoņu staru zvaigzne, kas simbolizē mūžīgo saikni starp cilvēku un Dievu, gaismas uzvaru pār tumsu, kustību, bezgalību. Astoņi stari ir astoņi saulgriežu punkti, kur svarīgi ievērot pareizo secību, tos daudzinot un godājot. Astoņu staru kulminācija centrā veido devīto punktu, kas ir Dieva skaitlis.
Pirtiņā var likt Auseklīti gan uz palodzēm, gan durvīm, gan stabiem. Auseklīti lieto rotās, segās, villainēs, cimdos, zeķēs, jo tas atvaira tumsas un pazemes spēkus, sargā no lietuvēna, no ļaunām domām, veicina modrību un saikni ar Dievišķo sākotni.
Jāņu vakarā, Ziemassvētkos to velk uz ēku durvīm, taču to vēlams darīt ar vienu līniju, sākot no augšējā stara, citiem neredzot. Arī piecu, sešu, septiņu staru zvaigznes aizsargā. Ugunskrusts jeb Pērkons ir debesu kalējs, ļaunuma vajātājs, sargā no nevēlamām dabas parādībām. Gan ziemā, gan vasarā, kad dzīvības ceļi piesērē, tūdaļ zibeņo, šādi attīrot mūs no sārņiem un sajukuma.
Ugunskrusts pārvalda četras stihijas, četras debess puses, četrus gadalaikus, četrus mūža posmus, četras mēness fāzes, pasaules radošumu, mūžīgo enerģiju. Tas izaug no četrvienības, no zelta krusta, kur visi četri zari iziet no centra un simbolizē pasaules centru, Dieva iemiesošanos pasaulē.
Ugunskrusts ir senākais rotējošais svētās uguns simbols, taču ir divas valstis, kur šī zīme ir aizliegta ar likumu, no tās baidās. Tā ir Krievija un Vācija, kaut gan Krievijā to lietoja armijas uzšuvēs līdz 1923. gadam, kad Trockis ugunskrustu nomainīja pret sarkano zvaigzni.
Arī krusts ir viens no senākajiem aizsardzības simboliem. Taisnais krusts ir apturēta kustība, apstādināts ļaunums, sakārtotība, padevība. To ievilka uz nakti pelnos, lai ogles paliktu karstas līdz rītam, vilka uz māju sliekšņiem, iecirta vai iededzināja pirmajos baļķos. Būvējot māju, veidoja vēdināšanas logus krusta formā, kas sargāja no raganām, velniem, zagļiem, nelabvēļiem. Taisno krustu lieto kapos, lai atdalītu dzīvo pasauli no mirušo pasaules. Pie mājām aizsardzībai, attīrīšanai stādīja kadiķus, pīlādžus, jo šīm ogām galā ir krustiņš, kam sarga spēks.
Šķērsu jeb zelta krusts ir dinamika, kustība bez šķēršļiem, starpstadija starp veco un jauno. Pasaule pastāv tikai dinamikā, kustībā; nokļūstot statiskā stāvoklī, tā beidz pastāvēt. Atdzimšana iespējama tikai dinamikā, radošā stāvoklī. Apvienojot taisno un šķērsu krustu, veidojas Zvaigznes zīme ar astoņiem zariem. Zvaigznes zīme simbolizē bezgalību, pasaules rotāciju, sargā no ļauna. Zvaigžņotas segas naktī sargā gulētāju dvēseles. Aizsardzības zīmes ir arī visas ar Laimu saistītās zīmes – Laimas krusts, Laimas slotiņas, Laimas grābeklīši, Laimas skujiņa. Laimas slotiņa aizslauka nevēlamo, sargā no ļauna. Simbolisks
Laimas atribūts ir pirts slota. Jaundzimušais bērns jānoper ar slotiņu pirtī, lai viņš būtu pasargāts no ļaunas acs. Laimas zīme ir arī istabas slota, ar ko ik dienas uzpošam māju, bet ar to jāuzmanās slaucīt pāri slieksnim, jo var pieslaucīt Laimai acis.
Spēcīgai aizsardzībai lietoja ķemmi jeb susekli, ko kopā ar vecām izkaptīm un nažiem bāza mājas pakšķos, lai ļaunums aizķeras, savainojas. Dieva zīme ir kā pasaules jumts, kur smaile norāda uz debesīm. Māju jumtiem ir Dieva zīmes forma, to lieto rotās, apģērbā. Zīme ir garīgais sargātājs, gaismas un enerģijas avots, saikne ar augstākajiem spēkiem, padoms, stiprinājums.
Aplis, arī Saules zīme noder briesmu brīdī, ja to apvelk ap sevi kaut vai domās. Šī zīme simbolizē veselumu, aizsardzību, noslēgtību, bezgalību, telpu bez dimensijām. Bērnam piedzimstot ap roku sēja dzīparu, vēlāk pieaugot sēja jostu. Lieto gredzenos, vainagos. Jāatceras, ka vislielākā aizsardzība ir vajadzīga mazuļiem, jo viņi ienāk pasaulē neaizsargāti. Mazuļu aizsardzības zīmes jālieto apģērbā, uz gultiņas, šūpulīša, ratiņiem.
Aizsardzības un labklājības zīmes noteikti ir vajadzīgas kāzās, lai jaunā ģimene dzīvotu laimīgi, saticīgi. Tam labi noder Laimas grābeklīši, Māras krusts, kas piesaista materiālo labklājību, maizi, uguni. Lieta, kam uzvilkts Māras krusts, tiek simboliski ziedota Mārai, pretī saņemot svētību un uzraudzību. Zīmes ir vajadzīgas, lai šajā pasaulē nostiprinātu nodomu, uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Zīmes ir kā mūžīgie starpnieki informācijas apmaiņai un saziņai. Esiet drošībā, sargājiet sevi un savus mīļos!
Avots:
Senlatviešu Dievu saimē sarakstā nebija nedz Dieva, nedz Velna. Dievs un Velns šeit ienāca kristanizācijas ietekmē, mūsu Dievi bija līdzīgi Skandināvu Dieviem. Kristiānizācija izpostīja Baltu Dievu saimi. Latvju zīmes darbojas līdzīgi kā rūnas. Tām vajag saikni ar Dievību, Dievību ir jābaro, Dievībai ir kautko jāupurē. Kristības egregors prasa stipri lielāku samaksu par saviem pakalpojumiem, cilvēki, muļķi būdami, to cenu maksā. Baltu Dievu pakalpojumi lētāki, tie neprasa padevību, verdzību, atteikšanos no visa. Cieņā, Skolnieciņš [Latvijas Skaudības Dievs Skolnieciņš]
Labdien!
Cik es zinu no personīgās pieredzes, kas rodas lasot Bībeli, lūdzot Dievu, saņemot atbildes uz jautājumiem, apmeklējot dievkalpojumus, Jēzus man ne no kā neliek atteikties! Viņš ir uzticams, atbildīgs un Visvarens, ja jau pēc Jūsu teiktā, spēj iznīcināt tik stiprus dievus kā latviešiem un citām tautām. Tas vien man dod pārliecību, ka Dievs ir viens un tas ir Jēzus.
Kas tie par dieviem, kriem var piekabināt “ceņņiku” – šeit prasa mazāk? Un ko tie par to sīceni dod?
Jēzum pie krusta nav aizliegumu kodeks, cena par pakalpojumu. Tā ir Viņa dāvana manai glābšanai! Uz dāvanām cenas nav un samaksu neprasa pēc dāvanu saņemšanas. Bet viennozīmīgi tās iegūšana maina visu!
Latvju Dievu dēls Skolnieciņš atbild uz Jūsu komentāru.
Ak, Sant, vai tad laiks nav cena? Piemēram, celibāts, tā ir ļoti augsta cena. Pirmkārt, kā ir nelaimīga dzīve un savas personības nerealizācija (no vīrieša kristietība pataisa impotentu). Otrkārt, dzimtas nodevība, jo nenodarbojoties ar seksu dzimta tiek pārtraukta. Tātad celibāts ir savas dzimtas, savu senču, nodevība. Šāda cena ir daudz augstāka par parastu maģisku rituālu. Piemēram, dzīvošana klosterī, ir atteikšanās no pašrealizācijas. Tātad dzīvošana klosterī ir brīvprātīga pašnāvība.
Baznīcēni ir okupanti, kurus es padzīšu no savu senču zemes! Es esmu Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš! Mans pienākums ir atbrīvot latvju zemi no monoteisma un krustnešu okupācijas!
Cieņā, Skaudības Dievs Skolnieciņš
Ēbreji ir snobiska tauta. Panēbrejisms ir šaumīga bezkaunība. Latvija ir Latvju Dievu zeme! Baznīcai šeit nav vietas! Lai Jūsu jēzus vācas uz savu Izraēlu! Citādi jēzu vietējie Dievi – Latvju Dievi – piekaus! Cieņā, Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙁