Tuvojās Ziemassvētki, un tagad mums ar sievu tie bija jāsvin pašiem. Meita ar mazbērniem bija ārzemēs. Kādu dienu mana sieva teica, ka mums ir nopietni jāparunā. Godīgi sakot, man bija ļoti bail. Mūsu vecums jau ir tāds, ka tādām lietām jāgatavojas jau iepriekš.
Mana mīļotā satvēra manu roku un teica: “Pēteri, beidz dusmoties uz savu māti. Viņa to nav pelnījusi. Spēja piedot cilvēkiem ir kaut kas, uz ko mums visiem būtu jātiecas. Dosimies uz ciemu un paskatīsimies, kā viņai klājas.”
Es steidzos. Visu šo gadu laikā nepagāja neviena diena, kad es nebūtu domājis par savu māti. Bet lepnums vienmēr ņēma virsroku. Es jau sen neesmu uz viņu dusmīgs. Tomēr kaut kas man traucēja, manī nebija izlēmības. Tāpēc manas sievas priekšlikums man bija nopietns stimuls. Esmu viņai par to ļoti pateicīgs.
Nākamajā dienā devāmies uz manu dzimto ciemu. Pieklauvēju pie durvīm, bet durvis atvēra man nepazīstama sieviete. — “Kur ir Marija?” es apmulsis jautāju. Droši vien varētu teikt, ka man bija ļoti bail.
Svešiniece mūs uzaicināja mājā un pastāstīja, kas noticis. Kad mana māsa kļuva par pilntiesīgu mājas saimnieci, viņa gandrīz uzreiz to pārdeva, un viņa pati devās uz ārzemēm. Savukārt mamma bija spiesta spiesties blakus nelielā saimniecības ēkā, kur pirms 30 gadiem atrasties nebija iespējams. Vēl jo vairāk tagad!
Sieviete, kura nopirka māju, visu šo laiku rūpējās par manu māti. Viņa savukārt atdeva visu savu pensiju. Viņa nopirka pārtikas preces un citas lietas. Es neticēju savām ausīm. Kāpēc mana māsa tā izdarīja? Kāpēc man neviens to neteica?
Kad mēs ar sievu ienācām vietā, kur dzīvoja mana māte (grūti to nosaukt par mājām), man trūka vārdu. Tas bija briesmīgi. Ieraugot mani, viņa izplūda asarās. Es nometos uz ceļiem un atvainojos viņai par savu liktenīgo kļūdu. Taču viņa teica: “Spēja piedot cilvēkiem ir galvenais, ko tu varētu iemācīties. Es mīlu tevi, dēls.”
Lasi arī: Kuras 2023. gada dienas jums būs visveiksmīgākās: nosaka pēc jūsu dzimšanas datuma
Paņēmām mammu pie sevis dzīvot. Mēs kopā svinējām Ziemassvētkus.
Katram no mums ir tiesības uz otru iespēju. Pēteris viņu izmantoja gudri, un mēs varam viņu tikai apsveikt. Vīrieša māte, iespējams, nožēlo izdarīto. Galu galā viņas nepateicīgā meita nenovērtēja šādu labas gribas žestu un vienkārši izmantoja situāciju. Tomēr šis ir stāsts ar laimīgām beigām. Īsts Ziemassvētku brīnums!
