Skolotāji ir bezspēcīgi. Saruna ar psiholoģi Jolantu Segliņu-Gluškovu

Jolanta Segliņa-Gluškova ir psiholoģe, strādā gan skolā, gan privātpraksē, gan arī iesaistās dažādos ar izglītību saistītos projektos. Viņa uzskata: dažādas konfliktsituācijas skolās rodas tāpēc, ka bērnu tiesības tiek pārāk plaši interpretētas, tādējādi atņemot skolu vadībai un skolotājiem iespēju risināt problēmas, raksta laikraksts Latvijas avīze un portāls la.lv. 

 

Pagājušā gada nogalē Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā iereibis skolēns skolas telpās uzbruka pašvaldības policistam. Daudzi sabiedrībā bija sašutuši – kā kaut kas tāds var notikt skolā, kā radusies tik liela visatļautība?

J. Segliņa-Gluškova: Jāatceras tomēr, ka tas notika internātskolā. Tā nav vispārizglītojošā skola, un ir bijis kāds iemesls, kāpēc bērns vispār nonācis internātskolā. Tajā pašā laikā ir absurdi attaisnot šā skolēna rīcību.

Visatļautība skolās droši vien ir turpinājums problēmām mājās. Uz skolu un pat bērnudārzu bērns atnāk kā gatavs produkts – vairāk vai mazāk izveidojusies personība. Tāpēc skolā attieksmi un uztveri var tikai koriģēt.

Visās skolās ir noteikumi, par kuriem skolēni ir informēti. Diemžēl noteikumi nestrādā, jo ne visi skolēni gatavi tos ievērot. Arī šī apziņa, ka noteikumi nav jāievēro, visticamāk, nāk no mājām. Vai nu mājās noteikumu nav, vai arī tie netiek ievēroti, varbūt arī pati ģimene ir pajukusi un līdz ar to ir pajukuši arī citi rāmji. Bieži var arī novērot: vecākiem nav prasību pret sevi. Un tādā gadījumā nebūs arī prasību pret bērniem. Vai arī otrādi – prasības pret bērniem ir, bet pret sevi nav un tad sanāk dubultā morāle – prasām to, ko paši nepildām.

Lasi arī: Daudz neskaidrību par Slim**cā mirušās Sigitas Nā*es cēloņiem; Ār*ti cenšas skaidrot situāciju

Tas izteiktais cieņas trūkums, kas ir daļā bērnu, lai kā vecākiem nepatiktu to dzirdēt, arī radies ģimenē. Ja pieaugušais nav bijis respektējams mājās, nebūs respekta arī skolā. Tāpēc pat pirmklasnieks var rupjiem vārdiem nolamāt skolotāju. Šos vārdus, ar kuriem lamāt skolotāju vai klasesbiedrus, viņš parasti vispirms ir dzirdējis ārpus skolas. Kad skolotājs atnāk pie psihologa, lai rastu atbalstu, viņš raksta šo vārdu uz lapiņas, jo pats nespēj izteikt tik rupju vārdu, kādu pateicis skolēns.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Leave a Comment