Stāsts ir par Britāniju Volfu, kura beidzot par visām reizēm bija saņēmusies atbrīvoties no liekā svara.
“Es vienmēr esmu biju lielāka, nekā citas. Man ir bijusi ļoti grūta dzīve mājās, kad es augu, tādēļ es kļuvu par emocionālo ēdāju. Kad es biju bēdīga, ēdu. Kad biju nobijusies, ēdu. Praktiski visas emocijas mani noveda pie ledusskapja – ēdu lielas popkorna pakas, saldējumu, hotdogus kā uzkodas. Man patika vienkārši gulēt dīvānā un skatīties filmas. Kā pieaugušais, es kustējos ļoti maz, nebija praktiski nekādu fizisko aktivitāšu – iespējams, tādēļ, ka dienā izsmēķēju paciņu cigarešu. Manas plaušas pat nespēja izturēt ātrāku staigāšanu.
Kad pati gatavoju, pārsvarā ēdu saldētu pārtiku. Kad ģimene gatavoja vakariņas, ēdiens parasti sastāvēja no ceptas vistas, sviestā ceptiem kartupeļiem, daudz maizes un nekādiem dārzeņiem. Es atteicos no pilnīgi jebkādiem dārzeņiem.
Bet es vienmēr domāju, ka man vajadzētu nomest svaru, bet vienmēr atradu attaisnojumu, kādēļ to nedarīt. Es domāju: “Jā, es esmu lielāka, bet man ir skaista seja.” Nebiju gatava sevi izaicināt.
Nmanot sāku atjaunot attiecības ar kādu senu draugu (kurš tagad ir mans puisis). Viņš kādreiz bija diezgan apaļš puisis, bet nu viņš bija saņēmies un trenējās. Tagad viņš ir lieliskā formā! Viņa stāsti par pārmaiņām mani iedvesmoja.
Kad biju dzirdējusi to, cik daudz labāk jūtas viņš pats, cik pašpārliecinātāks ir kļuvis, es sāku domāt arī par sevi. Domāju, kādas pārmaiņas man dzīvē varētu būt, ja es sāktu strādāt ar sevi, tomēr es atkal izdomāju attaisnojumus. Teicu sev, ka citiem mani jāpieņem tādu, kāda es esmu.
Bet pēc tam, kad atkal biju apciemojusi savu draugu, sapratu, ka būšana veselīgai nav tas, ko citi domā par mani – tas ir tas, ko par sevi domāju es. Kad biju mājās, paskatījos spogulī un pateicu sev, ka beigšu atrast attaisnojumus.
Kad sāku sportot, baidījos no tā, ka citi cilvēki mai nosodīs par manu izskatu, bet pēc pirmās nostaigātās jūdzes es jutos vienkārši brīnišķīgi. Pēc neilga laika atmetu arī smēķēšanu.
Es sāku domāt par savu ēdienu – visās iespējamās vietās uzzināju par veselīgu uzturu un beidzot gatavoju to, kas manam organismam ir patiešām nepieciešams.
Sāku arī lietot proteīna kokteiļus, jo naktīs biju ļoti izskalkusi. Kādreiz izlaidu brokastis, bet tagad sapratu, ka brokastošana palīdz ilgāk saglabāt enerģiju.
Kad biju jau nostabilizējusi savu diētu, darbā varēju padarīt daudz ko vairāk, gulēju labāk, un esmu laimīgāka, nekā jebkad.
Es zaudēju 18 kilogramus 4 mēnešu laikā – lai arī vēl neesmu sasniegusi savu mērķi, šīs pārmaiņas man ir palīdzējušas kļūt patiesi laimīgai. Es lepojos ar sevi, ka neesmu padevusies.”
Britānijas ieteikumi tev:
Nebaidies no izgāšanās. Man bija grūti sākt dzīvot veselīgāk, jo bija bail izgāzties. Bet es sapratu, ka man ir jāmēģina, vai arī es nekad neuzlabošu savu dzīvi.
Kad šķiet, ka ir par daudz, dod sev pauzi. Es jutos pārmocīta, jo trenējos ļoti smagi. Tādēļ izlēmu pagaidīt līdz nākamajam treniņam. Pēc mēneša, kad neuztraucos par to, cik veselīga vai neveselīga es esmu, zaudēju 3 kilogramus.
Neej nepareizos ceļus. Sākumā domāju, ka brokastu izlaišana palīdzēs pazaudēt svaru, bet ir tieši pretēji. Ja brokastīs ieturēsi sabalansētu pārtiku, tas tikai padarīs visu vēl labāku.
Avots: www.womenshealthmag.com