Kamēr Krievijas karaspēks paliek Ukrainā un daļa valsts atrodas Krievijas okupācijā, Kijeva nevēlas iesaistīties dialogā ar Maskavu. Tikmēr ASV administrācija vēlas, lai Ukrainas līderi būtu atvērti dialogam ar Krieviju. Taču galvaspilsētas Kijevas mērs aicinājis iedzīvotājus gatavoties tumšajai un aukstajai ziemai.
Karš starp Krieviju un Ukrainu ilgst jau 256 dienas, un šķiet, ka tas drīz nebeigsies. Krievija turpina katru dienu terorizēt Ukrainas iedzīvotājus ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem, bet drosmīgie Ukrainas aizstāvji progresē lēni. Nereti izskan aicinājumi Ukrainai un Krievijai sēsties pie sarunu galda un diplomātiski izbeigt karu, taču Ukrainas vadība jau vairākus mēnešus uzstāj, ka nav gatava miera sarunām, kamēr to vadīs Vladimirs Putins. Pašlaik nav pamata sarunām starp Krieviju un Ukrainu, jo abas puses joprojām atrodas strupceļā.
Kad Krievija pametīs mūsu teritorijas, mēs varēsim risināt saturīgas sarunas. Kamēr šeit ir okupanti, tas nevar notikt. Mūsu valsts ir paplašinājusi savu teritoriju par dažu Eiropas Savienības dalībvalstu lielumu, un mēs to vēlamies atgūt. Un tikai tad ir iespējams dialogs. Kamēr okupanti un viņu ieceltie vadoņi paliks mūsu zemē, mēs ar viņiem nekādas sarunas neveiksim. Savukārt The Washington Post raksta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonas veic privātas sarunas ar Ukrainas kolēģiem. Mēs esam lūguši, lai prezidents Zelenskis publiski pauž vēlmi runāt ar Krieviju. Baltais nams joprojām nav pārliecināts, ka Kremlis patiešām ir apņēmies risināt sarunas par Ukrainas konflikta miermīlīgu risinājumu. Tomēr daudzas valstis, kas piedāvājušas atbalstu Ukrainai, baidās, ka karš varētu turpināties ilgi, kā rezultātā pieaugs pārtikas un degvielas cenas.
Pēc Krievijas triecieniem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai daudzviet valstī ir ierobežota elektroenerģijas, siltuma un ūdens piegāde. Kijeva, trīs miljonu iedzīvotāju galvaspilsēta, katru dienu piedzīvo strāvas padeves pārtraukumus. Mērs Vitālijs Kļičko brīdināja Kijevas iedzīvotājus, ka bargajos ziemas laikapstākļos viņi var palikt bez elektrības, siltuma, ūdens un sakariem. Mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai tas nenotiktu. Bet būsim godīgi, mūsu ienaidnieki dara visu iespējamo, lai pilsēta būtu auksta un tumša, bez elektrības vai ūdens. Tikpat labi mēs visi varētu nomirt šādā veidā. Mūsu valsts nākotne un mūsu labklājība ir atkarīga no tā, cik mēs esam gatavi daudzajām iespējamām situācijām, kas var rasties. Mēs neizslēdzam nevienu iespēju un esam gatavi stāties pretī jebkam,” intervijā telekanālam TSN sacīja Kļičko. Mērs mudināja Kijevas iedzīvotājus sagatavoties ļaunākajam un uzkrāties ar ūdeni un pārtiku, valkāt siltas drēbes un uzlādējamas baterijas, un, ja nepieciešams atstāt pilsētu… Šodien Ukrainas prezidents Zelenskis pa tālruni sarunājās ar Eiropas Komisijas prezidenti Ursulu fon der Leienu. Viņi pārrunāja Ukrainas un Eiropas Savienības nākotni. Uzstāšanās laikā vadītāji pārrunāja Eiropas Savienības turpmāko finansiālo palīdzību Ukrainai. Leila Zelenskim esot sacījusi, ka nākamnedēļ ierosinās Eiropas Savienībai 2023.gadā piešķirt Ukrainai astoņpadsmit miljardus eiro, kas palīdzētu segt ievērojamu daļu valsts izdevumu.
