Tetovējuma veids parasti atkarīgs no cilvēka vecuma. Gados vecākiem ļaudīm, pārsvarā bijušajiem jūrniekiem un karavīriem, tas tapis pašdarbnieciskā ceļā, bet jauniem cilvēkiem ornaments ir mākslinieciski veidots salonā. Katrā gadījumā izmantotas dažādas krāsas, atšķirīgs ir to ievades veids un dziļums, kas arī nosaka izņemšanas iespējas.
– Iemīlējušies pāri uz ķermeņa mēdz tetovēt balodīšus, sirsniņas, partneru vārdus un pat mīļotā seju, bet, kad jūtas pāriet, vēlas tetovējumu likvidēt, lai atkal veidotu jaunu. Vajadzētu jau iepriekš paredzēt, ka kārotais zīmējums uz ķermeņa pēc laika varētu traucēt, un no tetovēšanas labāk atturēties, – iesaka “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas un “Capital clinic Riga” dermatoloģe Linda Kapteine.
Svarīgi
• Veidojot uz ādas tetovējumu, iespējams vīrushepatīta, HIV un citu infekciju risks.
• Tetovēšana var veicināt psoriāzes, sarkanās vilkēdes, sarkoidozes un citu slimību saasināšanos.
• No tetovēšanas vēlams atturēties, ja ir tendence uz pastiprinātu rētošanos. Tad īpaši riskanti ir apzīmēt krūškurvi un plecus.
• Tetovējumu nedrīkst likvidēt, ja tiek lietotas zāles, kas izraisa paaugstinātu jutību pret sauli, jo lāzera gaismas ietekmē var rasties nevēlama reakcija.
Dzēš tikai pēc gada
Tetovējuma likvidēšanu vajadzētu uzticēt medicīnas darbiniekam. Šim nolūkam izmanto dažādas metodes, taču daktere Kapteine par labāko atzīst lāzeru. Viņas pieredze liecina, ka pēc krāsu šķīdinātāju ievadīšanas tetovējumā, ko dažviet dara, mēdz veidoties rētas.
– Visbiežāk nāk jauni cilvēki, kuriem tetovējums sagādā problēmas iekārtoties darbā. No tetovējumiem grib atbrīvoties sievietes, kuras kļuvušas par māmiņām un kuru bērni apzīmētu ķermeni uzskata par paraugu un ķeras pie savas ādas izdaiļošanas. Reiz kāds kungs, kam bija pāri 70 gadiem, ļoti pūlējās tikt vaļā no tetovējuma, jo tam lielu uzmanību pievērsa mazmeita. Daudziem tetovēšanas salonos solīts, ka zīmējums turēsies tikai gadu, taču pagājuši vairāki gadi, un tas netaisās pazust vai izbalēt, – stāsta Linda Kapteine.
Palīdzību meklē arī cilvēki ar tā sauktajiem traumatiskajiem tetovējumiem, kad, nokrītot uz asfalta vai oglēm, ādā palikušas šo segumu daļiņas un tumša rēta. Tad izņemšanas iespējas atkarīgas no ādā iekļuvušā svešķermeņa veida.
Dakteres praksē bijuši gadījumi, kad cilvēki zīmējumu uz ķermeņa vēlējušies likvidēt jau pēc pāris nedēļām. Tad diemžēl nākas atteikt, jo par gadu jaunāku tetovējumu ar lāzeru nedrīkst apstrādāt. Ādā ievadītā krāsa uzkrājas tuklajās šūnās jeb limfocītos un makrofāgos. Lai zīmējumu likvidētu, krāsas molekulas ar lāzera staru jāsasmalcina, taču tikko veidotā ornamentā tās vēl nav nostiprinājušās.
Grūti atbrīvoties
Parasti tetovējumu ar lāzeru likvidē rudenī vai ziemā, jo apstrādātā ādas vieta kļūst pastiprināti jutīga pret saules ultravioleto starojumu, taču, ja cilvēks ir gatavs izvairīties no uzturēšanās saulē vai šo vietu iespējams noslēpt zem apģērba, to var darīt jebkurā gadalaikā.
Procedūra ir sāpīga. Visjutīgākā pret lāzeru ir ķermeņa augšdaļa un pirksti, kur atrodas daudz nervu galu. Pirms seansa jālieto anestezējoša ziede vai jāievada atsāpinoša injekcija. Šim nolūkam izmanto arī auksta gaisa plūsmu.
Visvieglāk ir izdzēst zilu, melnu un violetu krāsu. Jo dziļāk tā ievadīta, jo grūtāk dabūt ārā. Sarežģīti ir izņemt daudzkrāsainus tetovējumus, it īpaši sarkanu krāsu, – tad jāizmanto noteikts lāzera staru viļņu garums, bet, ja tā ir gaišināta ar dzeltenu tinti, procedūra var neizdoties vispār. Pilnībā nevar noņemt dzeltenu, oranžu, brūnu, zaļu un ādas krāsas zīmējumu. Nav iespējams likvidēt tā sauktos fluorescējošos tetovējumus, kas redzami tikai ultravioletajā apgaismojumā.
Grūti atbrīvoties arī no permanentās kosmētikas, it īpaši no uzacu krāsojuma, ko ievada līdzīgi kā tetovējumu. Ja krāsa ir dziļi un vēl uzlabota ar ādas toņa krāsvielu, to izņemot, notiek oksidēšanās, zīmējums maina krāsu, kļūst raibs un āda iekaist.
Tikai atsevišķos gadījumos tetovējumu, kas ir ļoti sens vai kam krāsa nav ievadīta dziļi, izdodas noņemt vienā reizē. Dažkārt vajadzīgas divas trīs procedūras, taču vidēji tās veic desmit reižu un dažkārt pat vairāk.
Nepieciešamo seansu skaits atkarīgs no likvidējamā ornamenta krāsas intensitātes un tetovējuma vietas. Jo tas tālāk no sirds, kur lielais limfvads ieplūst dobajā vēnā, jo garākā ceļā krāsai jāizvadās laukā, tāpēc process notiek lēnāk, piemēram, pirkstu tetovējums sākumā var izskatīties kā izsmērēts. Daudz procedūru jāveic, lai likvidētu tetovējumu uz kājām.
Starp seansiem jāievēro aptuveni četru nedēļu ilga pauze, lai āda sadzītu un nākamo procedūru būtu vieglāk izturēt. Tās var būt arī ik pēc astoņām nedēļām, taču rezultāts sasniedzams ātrāk, procedūras izdarot biežāk.
Pēc tetovējuma noņemšanas ar lāzeru rēta nepaliek – krāsas molekulas ar lāzera stariem tiek sasmalcinātas, un limfātiskās sistēmas šūnas tās aizvada prom. Tā kā tiek bojātas ādas pigmenta šūnas, šī vieta kādu laiku ir gaiša, bet pēc tam šūnas atjaunojas.
Avots:
