Turklāt jaunākie bērni parasti domā, ka nav tik gudri, kā viņu vecākie brāļi un māsas.
Patiesībā atšķirība ir ļoti maza – ar katru bērnu IQ līmenis nokrītas par 1.5 punktiem.
Taču tas var palīdzēt izskaidrot, kāpēc vecākajiem bērniem parasti ir labāki panākumi.
Vācu zinātnieki nespēj izskaidrot, kāpēc vecākie bērni apveltīti ar gaišākiem prātiem, bet tas varētu būt skaidrojams ar to, ka viņi iegūst nedalītu vecāku uzmanību – vismaz līdz jaunākā brāļa vai māsas piedzimšanai.
Iespējams, ka vecākā bērna intelekts palielinās, mācot brāļiem un māsām dzīves gudrības.
Leipcigas universitātes pētnieki analizēja trīs pētījumu rezultātus. Viens no tiem tika veikts Lielbritānijā, un tajā piedalījās 20 000 cilvēku.
Tika analizēta informācija par IQ rezultātiem un personības testiem. Pētījumā netika iekļautas ģimenes ar vairāk kā četriem, jo bija pārāk maz, lai sniegtu pietiekoši nozīmīgu ieguldījumu.
Rezultāti skaidri uzrādīja, ka ar katru bērnu samazinās IQ līmenis, kā arī pasliktinās paša cilvēka vērtējums par savu intelekta līmeni.
Netika atrastas atšķirības personības iezīmēs, kaut gan iepriekšējos pētījumos secināts, ka bērnu piedzimšanas secība ietekmē to, vai cilvēks ir, piemēram, ekstraverts un uzticams.
Pētniece Dr. Jūlija Rohrere uzskata, ka jautājums par to, vai piedzimšanas secība ietekmē personību, jau ilgi ieintriģējis sabiedrību un zinātniekus.
Viņa nav izpētījusi, kāpēc vecākajiem bērniem ir tendence būt gudrākiem, taču iemesls varētu būt saistīts ar audzināšanu.
“Viena no teorijām nosaka, ka nākamajiem bērniem atvēlēts mazāk vecāku resursu. Kamēr pirmdzimtais bauda nedalītu vecāku uzmanību, vismaz dažus mēnešus vai gadus, jaunākajiem bērniem ar to jādalās jau kopš dzimšanas.
Vēl viena no teorijām aprakstīta ar apmācību hipotēzi: Pirmdzimtais var “apmācīt” jaunākos brāļus un māsas, izskaidrojot viņiem, kā pasaulē viss ir iekārtots, un tml.”
Viņa skaidro, ka: “Lai mācītu citus, jāatbilst augstām izziņas prasībām – bērniem jāatceras savas zināšanas, tās jāstrukturē un jāizdomā pareizais veids, kā tās izskaidrot citiem, un tādā veidā varētu paaugstināties vecāko bērnu intelekta līmenis.”
Taču viņiem nevajadzētu kļūt iedomīgiem, jo viņi ne vienmēr būs visgudrākie.
Dr. Rohrere aprēķinājusi, ka divu bērnu ģimenē vecākajam bērnam ir augstāks IQ līmenis sešās no desmit reizēm – ar šādu statistiku jaunākajiem bērniem arī ir iespēja sevi pierādīt.
Visbeidzot, arī bioloģijai var būt zināma loma – jaunākajiem bērniem ir lielāks ģenētisko problēmu risks, jo viņu vecākiem ieņemšanas brīdī ir vairāk gadu.
Taču kādā no iepriekšējiem pētījumiem, kur otrais bērns tika audzināts kā pirmais (jo pirmdzimtais ļoti agri gāja bojā), un viņa intelekta līmenis bija tikpat augsts kā citiem pirmdzimtajiem. Tāpēc var uzskatīt, ka audzināšanai ir lielāka ietekme, nekā bioloģijai.
Avots: www.dailymail.co.uk
Ja skatās divus bērnus tad tā varētu būt, bet trešais jau ir gudrāks, savukārt ceturtais vēl gudrāks! Tā lūk, nav ko pētīt tādas sīkas ģimenītes. Ceturtais kā sāka iet skolā un viņam nevajadzēja neko palīdzēt tā arī beigs skolu, uz beigām vēl pa vasarām pats sameklēja darbu un nopirka motociklu un nākamā vasarā nokārtoja auto tiesības un nopirka auto. Un turpina mācīties.