traģ**ks iemesls, kāpēc izmirst ziemeļu baltais degunradzis!

Pasaulē pēdējais šīs sugas tēviņš ir 42 gadus vecais Sudans, viņš savas pēdējās dienas aizvada bruņotu miesassargu apsardzībā, lai pasargātu degunradzi no malumedniekiem.

Degunradža pakaļkājas kļūst vājākas un spermatozoīdu skaits viņa ķermenī samazinās, tādēļ Sudana iespējas apaugļot degunradžu mātīti ar katru dienu sarūk.

1 2 3 4

Ričards Vigne, Ol Pejeta dzīvnieku aizsardzības nodibinājuma ģenerāldirektors teica: „Priekš degunradža, Sudans, ir diezgan vecs – viņš ir diezgan vecs un drīz nomirs, tāda ir realitāte.”

Visi degunradža pārošanas mēģinājumi līdz šim ir bijuši neveiksmīgi, trīs tonnas smagā dzīvnieka sugai – ziemeļu baltajam degunradzim – tā ir neizbēgama iznīcība.

Sudans piedzima Dienvidsudānā, bet tika noķerts Šambē reģionā, kad viņš bija vienu gadu vests un nosūtīts uz Dvur Karlove zooloģisko dārzu, Čehijā.

  1. gada decembrī, viņš tika pārvietots uz OI Pejetarezervātu kopā ar divām ziemeļu balto degunradžu mātītēm un vēl vienu tēviņu, „Pēdējās izdzīvošanas iespējas” pavairošanas programmas ietvaros.

Otrs šīs sugas tēviņš ir Mir*s, tas nozīmē, ka visas sugas liktenis, nu, gulstas uz šī pēdējā tēviņa pleciem.

Trīs no pieciem dzīvajiem ziemeļu baltajiem degunradžiem dzīvo OI Pejeta rezervātā un tika cerēts, ka Sudans spēs apaugļot kādu no abām mātītēm – Fatu (15) vai Nadžīnu (25).

Diemžēl, visi mēģinājumi līdz šim ir izgāzušies.

„Šie dzīvnieki ir turēti nebrīvē ļoti ilgu laiku un šīs sugas degunradžu pavairošana nebrīvē ir devusi ļoti maz sekmju.”

5

 

6

„Sudans ir 42 gadus vecs un viņa spermas kvalitāte nav tā labākā. Viņš gandrīz vai nav spējīgs uzrāpties uz mātītes, jo viņam ir problēmas ar pakaļkājām.”

„Tas vienmēr ir bijis kā šāviens tumsā. Mums bija pēdējie reproduktīvi aktīvie šīs sugas pārstāvji un mēs zinājām, ka tas būs ilgtermiņa projekts.”

Šis majestātiskais dzīvnieks tiek apsargāts 24 stundas diennaktī un viņa rags ir novīlēts, lai samazinātu jebkādu uzbrukuma risku.

Retais degunradzis ir izveidojis stipru saikni ar saviem bruņotajiem apsargiem un uzraugiem.

Uzraugs, Zakarija Mutai teica: „Sudanam patīk, ka viņam pakasa vēderu un kasa aiz ausīm, tas ļauj viņam atbrīvoties. Kad mēs saucam viņu vārdā, bieži vien viņš arī atnāk pie mums.”

„Viņš ir ļoti mierīgs, jo ir pieradis pie mums, tomēr, jāņem vērā, ka dzīvnieki var būt neprognozējami, viņš var uzbrukt, tādēļ pat man ir jābūt uzmanīgam.”

Bruņotais sargs Džons Mugo pavada savu dienu degunradžu aplokā, viņam līdzi vienmēr ir G3A3 šautene.

Viņš saka: „Sudans ir īpašs, jo viņš ir savas sugas pēdējais pārstāvis visā pasaulē. Mēs Sudanu apsargājam 24 stundas diennaktī, lai pasargātu viņu no malumedniekiem.”

„Viņš tiek medīts sava raga dēļ, mēs izmantojam ieročus, lai nodrošinātu degunradža drošību.”

Ričards Vigne uzskata, ka vēl pastāv iespējas izglābt ziemeļu balto degunradžu sugu no izmiršanas.

Ja degunradžiem neizdodas pāroties un radīt pēcnācējus dabiski, ir arī mākslīgas metodes, kas tos vēl var izglābt.

Šobrīd komanda domā, ka dienvidu baltie degunradži varētu tikt izmantoti kā surogātmātes, kurās tiktu ievietotas apaugļotas ziemeļu balto degunradžu olšūnas, lai radītu tīršķirnes ziemeļu baltos degunradžus.

Pastāv arī iespēja mākslīgi apaugļot dienvidu baltos degunradžus, radot starpšķirņu pēcnācēju.

Vigne atzīst, ka par spīti tam, ka ziemeļu balto degunradžu populācija varētu izmirt, viņš tic, ka zinātnes attīstība nākotnē palīdzēs radīt jaunus ziemeļu baltos degunradžus.

„Mēs esam saglabājuši pietiekoši daudz ģenētiskā materiāla, lai nākotnē šo sugu varētu atjaunot.”

7 8 9 10 11 12 13 14 15

Pēc Pasaules Dabas Fonda datiem, 1960. gadā bija vairāk kā 2 tūkstoši ziemeļu  balto degunradžu – intensīvas malumedniecības rezultātā šīs sugas degunradži tagad jau ir uz izmiršanas sliekšņa.

„Tikai un vienīgi cilvēki ir atbildīgi par degunradžu sugu izmiršanu visā pasaulē,” saka Vignes kungs.

„Ziemeļu baltie degunradži ir daļēji pieradināti, tie ir pieraduši pie cilvēkiem, tādēļ tiem var vienkārši tuvoties.”

„Degunradža rags Tālajos austrumos ir dārgāks kā kokaīns. Ol Pejeta mēģina nodrošināt nākotni ziemeļu baltajam degunradzim. Mākslīgā degunradžu pavairošana izmaksās aptuveni 1 līdz 4 miljonus ASV dolāru.”

16

Avots: www.dailymail.co.uk

Leave a Comment