Lietojiet uzturā sezonas produktus
Jūlijs un augusts ir ražas mēneši, tādēļ ēdienkartē ieteicams iekļaut tieši šajā sezonā aktuālos augļus, ogas, dārzeņus, kā arī mežos atrodamās sēnes, jo tās praktiski nemaz nesatur cukuru, sāli un taukus, toties ir labs balastvielu un šķiedrvielu avots.
Uzturā gan sēnes ieteicams lietot termiski apstrādātas, jo dažas no tām var saturēt cilvēkam kaitīgas vielas, kas verdošā ūdenī vai augstā temperatūrā tiek neitralizētas.
Iegādājoties tās vai pašam dodoties sēņot, jāievēro piesardzība, izvēloties tikai tās sēnes, kuras ir zināmas, piemēram, gailenes un baravikas.
Turpretī citus sezonas augļus, ogas un dārzeņus, vislabāk uzturā lietot svaigus, jo tad to uzturvērtība ir visaugstākā. Visi augļi, ogas un dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām, kas pozitīvi ietekmē ne tikai organisma, bet arī ādas veselību.
Augustā noteikti ēdienkartē jāiekļauj upenes, jāņogas, zemenes, avenes, mellenes, gurķi, kabači, kāposti, burkāni, salātlapas, redīsi, zaļumi un gailenes.
Regulāras ēdienreizes un viegli pārstrādājama pārtika
Lai nodrošinātu veselīgu dzīvesveidu un enerģiju visas dienas garumā, ir svarīgi ievērot regulāras ēdienreizes. Lai palīdzētu organismam pamosties un iegūt enerģiju jaunai dienai, ieteicams brokastu ēdienkartē iekļaut graudaugu produktus kombinācijā ar svaigām ogām vai augļiem.
Piemēram, auzu pārslu putra ar svaigām avenēm un jāņogām būs tieši piemērots ēdiens vieglai, bet sātīgai rīta maltītei. Vasaras sezonā pusdienās ieteicams izvēlēties viegli pārstrādājamu gaļu, piemēram, tītara gaļu vai zivi ar rīsiem un svaigiem salātiem.
Siltā laikā priekšroku dodiet tieši zivīm, jūras veltēm, kā arī vistas, truša, liellopa liesai gaļai vai veģetārai maltītei.
Vakariņām viens no piemērotākajiem ēdieniem būs salāti, kuros ir vairāk šķiedrvielas un olbaltumvielas, piemēram, svaigie lapu salāti ar fetas sieru, zemenēm un mandelēm, kā arī augļu smūtijs ar pienu vai grieķu jogurtu un sezonas ogām.
Veldzējiet slāpes!
Pietiekama ūdens uzņemšana ir svarīga visa gada garumā, bet vasarā it īpaši. Ieteicams būtu lietot pa nelielam daudzumam ūdens, bet bieži. Karstā laikā cilvēka ķermenis ātri var pārkarst un zaudēt daudz šķidruma svīstot, tāpēc vislabāk veldzēties palīdzēs ūdens, kuram var pievienot ledus gabaliņus, piparmētru lapas, gurķu šķēles vai ogas, piešķirot interesantāku garšu.
Ūdens patēriņu ietekmē daudzi faktori, piemēram, fiziskā slodze, veselības stāvoklis, vecums, uzņemtā pārtika, kā arī ķermeņa masa. Teorētiski dienā būtu nepieciešams patērēt 35 ml ūdens uz katru ķermeņa masas kilogramu. Piemēram, ja cilvēka ķermeņa masa ir 65 kg, tad vajadzīgais ūdens daudzums ir aptuveni 2 litri, ieskaitot ūdeni, ko organisms iegūst no pārtikas.
Vasarā atveldzēties arī iespējams uzturā iekļaujot arbūzus, plūmes, lācenes, gurķus, kabačus un redīsus. No dzērieniem labi spēs veldzēt arī zaļā tēja – siltie dzērieni spēj atdzesēt organismu no iekšienes un uzlabot vielmaiņu.
Avots:
