Idejas autore uzskata, ka šādas noliktavas gan stiprina kaimiņu savstarpējās attiecības, gan arī palīdz risināt sociālās problēmas.
Šādi palīdzēt citiem ir ļoti vienkārši. Ikviens var paņemt no šīm noliktavām to, ko vēlas, un tāpat ikviens var šeit ievietot kaut ko no saviem krājumiem.
Projekta rezultāti ir pārsteidzoši, jo cilvēki šeit ievieto gan pārtiku, gan higiēnas piederumus, un arī citas nepieciešamās lietas. Piemēram, ļoti pieprasīts ir zemesriekstu sviests, sieviešu higiēnas preces, kā arī autiņbiksītes, bet visbiežāk cilvēki izvēlas maizi un dārzeņus.
Tā kā viena no noliktavām atrodas arī pie skolas, tajā tiek ievietotas dažādas lietas, kas patiktu bērniem, piemēram, krītiņi, zīmēšanas papīrs un daudz kas cits.
Pēdējā skolas dienā Maklārda šajā noliktavā ielika arī burbuļu pūšamos, lecamauklas un konfekšu kaklarotas. Viņa stāsta: “Es iedrošinu cilvēkus izveidot pašiem savas noliktavas. Viņi būtu pārsteigti, cik daudz saņems atpakaļ salīdzinājumā ar ieguldīto.”
