“Ar katru gadu estētiskās medicīnas nozarē var just aizvien lielāku speciālistu deficītu”, – atzīst Dr.Ludmila Stavro – Freiberga, sertificēta kosmetoloģe un skaistuma klīnikas Panacea Pro vadītāja, “Šobrīd labu darbinieku tirgū ir tik, cik ir. Pieredzējuši profesionāļi savu darbavietu tikpat kā nemaina un jaunu speciālistu skaits ir neapmierinošs.
Nesen izveidotās LEMAs (Latvijas Estētiskas Medicīnas Asociācijā) aktivitātes paredz nozarē praktizējošiem ārstiem papildus sertifikāciju, kas vēl vairāk samazinās esošo speciālistu skaitu.
Svarīgākais – vadītāja kompetence un lojalitāte pret saviem darbiniekiem
Estētiskās medicīnas joma ir pietiekami sarežģīta, tādēļ man kā vadītājai, jābūt īpaši ieinteresētai, lai darbinieks pēc iespējas ilgāk strādātu manā klīnikā un sniegtu klientiem labāko, ko vien spēj sniegt. Konkurence darbinieku vidū liek ieinteresēt, strādāt pie tā, lai speciālisti būtu apmierināti ar atalgojumu, darba vidi, kā arī nodrošināt viņiem papildus izglītības iespējas.
Papildus izglītības iespējas ir svarīgas arī tādēļ, ka darbiniekam tās sniedz gandarījuma sajūtu, savukārt klīnikai – uzlabo konkurētspēju, palielina pielietojamo darba metodiku skaitu un pilnveido procedūru kvalitāti.
Esošā sistēma nespēj sagatavot nepieciešamo profesionāļu daudzumu
Bieži vien darbā mums nākas pieņemt ārstus, kurus tālāk apmācām, lai tie spētu pielāgoties darbam mūsu klīnikā. Valsts medicīnas iestādēs strādājošiem ārstiem mēdz būt grūti pielāgoties mūsu izstrādātajam darba stilam un augstajiem iekšējās kvalitātes standartiem. Tādēļ mēs veltām daudz laika un pūļu, lai klienti saņemtu augstākās kvalitātes pakalpojumu.
Mums ir svarīga kvalitatīva saskarsme ar klīnikas personālu, mēs arī rūpējamies, lai pacientu ieteikumi, ko viņi sniegs draugiem un paziņām, pabeidzot ārstēšanu, vienmēr būtu vislabākie.
Speciālisti no ārzemēm nespēj piepildīt Latvijas klientu gaidas
Ja es vēlētos strauji paplašināt savu darbību, tad vislielākā problēma būtu – darbam augstvērtīgi sagatavotu speciālistu trūkums. Es un mani kolēģi ar nepacietību un cerībām skatāmies uz topošajiem ārstiem, kuri šobrīd iziet rezidentūru dermatoloģijā. Saprotam arī to, ka uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas, viņi nebūs gatavi sākt strādāt ar klientiem – jāpaiet vismaz 2 gadiem, līdz viņi uzkrās praktisko pieredzi estētiskajā medicīnā.
Rietumeiropas speciālisti atsakās strādāt Latvijā salīdzinoši zemā atalgojuma dēl, kas ir loģiski un izskaidrojami, jo mūsu ekonomika nav tik spēcīga kā Rietumeiropas valstu ekonomika. Tikmēr speciālistu piesaiste no tuvajām valstīm – Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas – parasti nav iespējama “tehnisku” apsvērumu dēļ. Piemēram, ar Krievijā iegūtā ārsta – kosmetologa diplomu iespējams sākt strādāt tikai papildus izejot rezidentūru dermatoloģijā – veneroloģijā, kā arī apgūstot latviešu valodu.
Taču svarīgākais, piesaistot speciālistus no ārzemēm, ir izpratne par skaistumu. Katrā valstī valda savs uzskats par skaistumu un kā esmu novērojusi, ka citu valstu speciālisti bieži vien nespēj piepildīt Latvijas klientu gaidas par cerēto izskatu.” – noslēdz Ludmila.
