Izmaiņas pagastu bibliotēku darba laikā nav veicamas bez padziļinātas iedzīvotāju informatīvo vajadzību analīzes un konsultācijām ar bibliotēku apmeklētājiem, t.sk. par laiku, kurā nepieciešamos pakalpojumus bibliotēkās būtu visērtāk saņemt – 5. aprīļa sēdē Limbažu novada pašvaldības un Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvjiem padomes rekomendācijas darīja zināmas Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) vadītāja Dzidra Šmita.
Tāpat LBP aicināja pašvaldību partnerus bibliotēku darbības problēmjautājumu gadījumā vērsties pēc konsultācijām reģionu galvenajās bibliotēkās, kas ir vietējas nozīmes bibliotēku darbības koordinētājas un metodiskās vadītājas, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā bibliotēku darbības metodiskajā centrā vai Latvijas Bibliotēku padomē, kurā darbojas un kompetentu viedokli bibliotēku nozares jautājumos var sniegt 17 nozares profesionāļi.
LBP ir apzinājusi situāciju ar visu novadu bibliotēku darbību, kopumā tā vērtējama kā stabila un apmierinoša. Bibliotēku pakalpojumi Latvijā ir kvalitatīvi un pieejami, nav saskatāmas tendences bibliotēkas slēgt vai ievērojami samazināt to darba laikus un darbinieku slodzes, kā arī reorganizēt tās par ārējiem apkalpošanas punktiem. Līdz ar to Limbažu novada pagastu bibliotēku situācija ir vērtējama kā atsevišķs gadījums.
LBP nonākusi pie slēdziena, ka ir trīs kritiski svarīgi faktori, kas nosaka veiksmīgu pagastu bibliotēku darbību: pirmkārt, infrastruktūra – vai bibliotēka atrodas iedzīvotājiem izdevīgā vietā, vai tā izvietota labiekārtotās telpās, kādi vēl pakalpojumi saņemami bibliotēkā vai līdztekus tai, kāda ir piekļuve bibliotēkai ar sabiedrisko vai privāto transportu. Otrkārt, bibliotēkas darba laiks – vai tā ir atvērta un pieejama iedzīvotājiem ērtos laikos, t.sk. pievakarēs un brīvdienās, treškārt, bibliotekāra personība – vai bibliotēkas vadītājs iesaistās pagasta dzīvē, veido un sniedz iedzīvotājiem vajadzīgus pakalpojumus, uzklausa iedzīvotāju vajadzības un cenšas tās apmierināt.
Pagastos, kur bibliotēkas aktīvi uzņēmušās vietējās sabiedrības centra lomu, tās darbojas veiksmīgi. Tai pat laikā ir iespējams runāt arī par pretējo – vietās, kur bibliotēku darba laika ir samazināts, ir novērojams apmeklējumu kritums, tātad, iedzīvotājiem nav pilnībā iespējams pielāgoties saīsinātiem darba laikiem; it īpaši tas attiecas uz bērnu un jauniešu auditoriju vietās, kur slēgta vietējā skola. Neņemot vērā šos faktorus pastāv risks izdarīt kļūdainus secinājumus, ka bibliotēku pakalpojumi nav pieprasīti – pirms pieņemt lēmumus par bibliotēku darba laika saīsināšanu, vispirms rūpīgi jāizvērtē, vai ir radīti visi priekšnoteikumi bibliotēkas sekmīgai darbībai.
Bibliotēku darbības optimizācija notikusi jau kopš 2008. gada – laika, kad aizsākās krīze ekonomikā, taču vairumā gadījumu pašvaldībām ir izdevies atrast tādu optimizācijas modeli, kas neapdraud pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Latvijā darbojas 1 671 bibliotēka, 792 no tām ir pašvaldību publiskās bibliotēkas. 2016. gadā reģistrēti 13 006 254 bibliotēku apmeklējumi, kas liecina par augstu pieprasījumu pēc bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem.
