Iepriekš minētajos gadījumos bailes var iedragāt pašapziņu, piemēram, baidoties no neveiksmes, kāds jutīsies labi tikai tad, ja būs guvis panākumus, bet ar neveiksmēm samierināties nespēs. Kā saprast, vai bailes ir traucēklis, un kā tās pārvarēt?
Reāls vai nereāls krokodils?
Bailes ir normālas cilvēka emocijas – viens no veidiem, kā uztveram pasauli. Pastāv ikdienišķas, racionālas bailes, piemēram, uzstāties publiski, uzrunāt pretējo dzimumu vai ieiet telpā, kur ir daudz nepazīstamu cilvēku. Drīzāk tās varētu dēvēt par baiļošanos. Ir saprotami, ja no kaut kā baiļojamies, bet darām nepieciešamo par spīti šīm izjūtām.
Ir arī fobijas, kuras pieskaitāmas patoloģiskiem stāvokļiem, skaidro psihoterapeite Inga Birkmane. Tad bailes ir tik dziļas un lielas, ka tās cilvēku teju vai paralizē, neļaujot strādāt, uzturēt attiecības un pilnvērtīgi dzīvot. Šādas bailes it kā pārplūdina psihi – šīs izjūtas cilvēks pats nevar kontrolēt.
Pastāv racionālas un iracionālas bailes. “Racionāli, adekvāti ir baidīties, ja pakaļ dzenas reāls, visiem redzams krokodils – no tā ir jābaidās,” piemēru min Inga Birkmane. “Iracionāli ir baidīties, vai tikai gadījumā neeksistējošs krokodils nav palīdis zem manas gultas, – šajā gadījumā bailes ir, bet baiļu objekta nav.” Patoloģisko baiļu un fobiju galējā izpausme ir paranoja: ārējās vides procesus cilvēks uztver tikai caur paaugstināto baiļu prizmu. Raksturīgs padziļināts un pastiprināts aizdomīgums līdz pat halucinācijām, vajāšanas murgiem un slimīgām iedomām.
Kad bailes traucē
Gan uz racionālajām, gan iracionālajām bailēm organisms reaģē identiski, izdalot vienas un tās pašas ķīmiskās vielas. Citiem vārdiem, abos gadījumos ķermenis tiek sagatavots cīņai vai bēgšanai. Kad pārņem iracionālas bailes, cilvēks atrodas neadekvātā trauksmes stāvoklī. Tas ir klasisks stresa cēlonis, kas paaugstina asinsspiedienu, traucē gremošanas orgānu darbību un grauj imūnsistēmu. Arī vājina domāšanu, jo asinis plūst uz lielajiem muskuļiem, prom no smadzeņu racionālajiem centriem.
Nobijies cilvēks izturas dažādi – vai nu saspringst un nespēj izdarīt neko, vai, tieši otrādi, stresa ietekmē un trauksmē izdara daudz vairāk un pat labāk nekā parasti. Daudzi ļoti labi pārcieš krīzes situācijas, kaut gan ikdienā mēdz būt nekādi. “Svarīga ir robeža, cik lielā mērā izjūtam bailes. Katram pašam jāsaprot, vai bailes traucē dzīvot un vai atstāj iespaidu uz veselību.”
Jo cilvēks vairāk baidās, jo baiļu ir vairāk. Nevarētu apgalvot, ka, piemēram, baidoties no slimībām, tās piesaista. Drīzāk gan vairāk pamana, smalkāk jūt pat vismazākās pārmaiņas organisma darbībā. Bailes var pētīt no dažādiem skatpunktiem – bioloģiskā, psiholoģiskā, ezoteriskā. Pirmām kārtām ļoti svarīgi ir pašam saprast, vai spēju pietiekami labi funkcionēt par spīti bailēm. Ja cilvēks iziet auditorijas priekšā, samulst, sabīstas, bet atrod izeju, kā turpināt uzstāšanos, tas ir pašsaprotami. Savukārt, ja bailes paralizē procesu, ja nespēj parunāt, izskrien no telpas vai pat paģībst, jāmeklē palīdzība. Lai noteiktu, vai bailes ir vai nav traucēklis, kritērijs varētu būt, pirmkārt, katra paša dzīves kvalitātes izjūta, otrkārt, tuvāko cilvēku izjūtas saskarsmē.
Terapija pret bailēm
Katram ir savi paņēmieni, kā pārvarēt bailes, piemēram, uztraukumu pirms uzstāšanās kāds mazina ar elpošanas vingrojumiem, cits – ar meditāciju, apzinātības praksi vai kādu fizisku aktivitāti. Ja par bailēm jāraizējas un jādomā pārāk daudz, jāmeklē palīdzība pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.
Psihoterapijā izmanto dažādas metodes, piemēram, biheiviorāli kognitīvā terapija labi palīdz pārvarēt ikdienišķo baiļošanos – uzstāties, uzrunāt pretējo dzimumu, paust patiesas domas, sadusmoties. Var strādāt arī ar projektīvām metodēm, teiksim, smilšu spēļu terapijā. Situācijā ar baiļu nomāktu cilvēku liek lietā arī psihoanalīzi, bet smagākos gadījumos, kad runa ir par saslimšanu, var būt nepieciešami medikamenti.
Bailes mēdz būt mokošas
Bailes ir viens no mokošākajiem emocionālajiem stāvokļiem: dziļi un spēcīgi izjustas, tās izraisa ciešanas. Jo mazāk tām pievērš uzmanību, jo labāk. Zīdainis jau dzimstot piedzīvo eksistenciālas bailes un šoku. Tomēr, ja bērns saka, ka no kaut kā baidās, to ne vienmēr vajag censties novērst. Lai bailes pāriet pašas. Piemēram, ja mazais baidās no zirnekļiem, nav pamata novērst šīs bailes, jo ikdienā tās viņa darbību neiespaidos, bet pēc kāda laika var izzust pašas no sevis, jo bērns saprot, ka zirnekļi neko ļaunu nodarīt nespēj. “Bailes var būt tikpat normālas emocijas kā prieks vai skumjas, tomēr var teikt, ka tās barojas no pastiprinātas uzmanības,” paskaidro speciāliste.
Tāpat kā patoloģiskās, arī ikdienišķās bailes jeb baiļošanās rada ciešanas. Piemēram, brīdī, kad baiļojamies, ka citi mūs nesapratīs, patiesībā kultivējam bailes un kavējam savu attīstību. Tomēr pilnībā no bailēm brīvs ir reti kurš cilvēks. Ne velti visas garīgās prakses ir vērstas uz to, lai no bailēm atbrīvotos. Arī psihoterapeite Inga Birkmane pati nodarbojos ar jogu, nedaudz arī ar cigunu un meditāciju. Viņas pieredze ļāvusi saprast, ka šīs nodarbes nevis atbrīvo no baiļošanās, bet piepilda ar pozitīvām izjūtām, neatstājot vietu bailēm.
Interesanti fakti par bailēm
* Bailes ne vienmēr izraisa biedējoši notikumi. Tās attīstās kompleksā ģenētikas un apkārtējās vides mijiedarbībā. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka baiļu pakāpi, ir cilvēka temperaments, veids, kā bērns reaģē uz visu jauno un nepazīstamo, kā arī vecāku izturēšanās.
* Noteikta veida bailes ir universālas, tās saistītas ar cilvēka vecumu: agrā bērnībā ir bail no svešiniekiem vai palikt vienam. Vēlākā periodā baidāmies no dažādiem objektiem, dzīvniekiem vai stihijām – negaisa, tumsas. Pusaudža gados bailes saistās ar sociālo pieredzi, piemēram, ir bail tikt pazemotam vienaudžu priekšā. Pieaugušo bailes galvenokārt ir abstraktas, piemēram, tās ir bailes no neveiksmes.
* Ir cilvēki ar paaugstinātu baiļu slieksni, bet ir arī bezbailīgie, kuru izturēšanās biedējošā situācijā krasi atšķiras no ierastās. Piemēram, lidmašīnas avārijā šādi cilvēki spēj saglabāt pilnīgu mieru. Tas saistīts ar smadzeņu darbības īpatnībām.
* Aptuveni 10–20% pasaules iedzīvotāju baidās no lidojumiem.* 2010. gadā kādā pētījumā tika pārbaudīts, kā stresa hormons kortizols ietekmē pacientus, kuriem bija pārmērīgas bailes no augstuma. Var šķist dīvaini, ka stresa hormons atvieglo bailes, bet tika pierādīts, ka cilvēkiem, kuri uzņēma kortizola devu, bailes no augstuma samazinājās.
* Lai palīdzētu cilvēkam pārvarēt iedomātas bailes, viens no veidiem ir to piedzīvošana virtuālajā realitātē. Piemēram, ja ir bail izteikties, to var mēģināt darīt interneta vidē. Ir izveidotas arī trīsdimensiju simulācijas, piemēram, tas, kurš baidās no pūļa, var staigāt pa cilvēku pārpildītu ielu. Tādējādi cilvēks stājas pretī savām bailēm un saprot, ka iedomātais scenārijs nav nemaz tik briesmīgs.
* Jāmāk bailes pazīt un apzināties. Piemēram, uzrodas patīkama doma, ko gribētos darīt, bet neilgi pēc tam prāts sāk uzskaitīt iemeslus, kāpēc to nedrīkstētu vai nevarētu izdarīt. Šajā brīdī jāatzīst, ka runā bailes. Baiļu apzināšanās ļauj pieņemt pareizo lēmumu. Bieži vien to, no kā baidāmies, gribam darīt visvairāk. Šādā veidā iespējams pat atrast savu aicinājumu!
36,6 °C konsultante INGA BIRKMANE, psihoterapeite
Avots:
