Vācijā gada otrajā ceturksnī tautsaimniecības izaugsme samazinājās par 0,1 %, radot bažas par recesiju. Patērētāju tēriņi kritās, investīcijas samazinājās, un salīdzinājumā ar citām lielākajām valstīm tautsaimniecības rādītāji krasi pasliktinājās.
Vācijas ekonomika 2024. gada otrajā ceturksnī spēra soli atpakaļ, iekšzemes kopproduktam sarūkot par 0,1%, liecina otrdien publicētie galīgie Federālā statistikas biroja dati.
Šī lejupslīde pēc pieticīgā 0,2% pieauguma pirmajā ceturksnī liecina par pieaugošām bažām par gaidāmo recesiju, ja ekonomiskie apstākļi šajā ceturksnī neuzlabosies.
“Pēc nelielā pieauguma iepriekšējā ceturksnī Vācijas ekonomika pavasarī atkal palēninājās,” paziņoja Federālā statistikas biroja prezidente Rūta Branda, uzsverot Vācijas ekonomikas atveseļošanās trauslumu.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Vācijas ekonomika neuzrādīja nekādu izaugsmi, pēdējo reizi uzrādot gada izaugsmi 2023. gada 1. ceturksnī.
Ekonomikas lejupslīdi galvenokārt noteica mājsaimniecību patēriņa un ieguldījumu samazināšanās. Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi samazinājās par 0.2%, apvēršot gada sākumā novēroto pieaugumu. Turpretī valdības galapatēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 1.0%.
Ieguldījumi uzrādīja būtisku vājumu, kas liecina par uzņēmumu vilcināšanos uzņemties jaunus projektus augošās ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.
Strauji samazinājās bruto ieguldījumi pamatkapitālā, kas raksturo ieguldījumus materiālos aktīvos. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās gada izteiksmē samazinājās par 4.1%, bet ieguldījumi būvniecībā ceturksnī saruka par 2.0%.
Arī ārējā tirdzniecība, kas parasti ir Vācijas tautsaimniecības stiprā puse, nenodrošināja pozitīvu impulsu. Preču un pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada 1. ceturksni samazinājās par 0.2%, atspoguļojot vājāku globālo pieprasījumu un piegādes ķēdes traucējumus.
Nozaru dalījumā būvniecības aktivitāte saskārās ar būtiskām problēmām, sarūkot par 3.2%. Ēku būvniecības un pabeigšanas darbu lejupslīde liecina par plašāku lejupslīdi vienā no Vācijas vissvarīgākajām nozarēm.
Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, nodarbinātības tendences saglabājās pozitīvas. Nodarbināto personu skaits salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni palielinājās par 0,4 %. Turklāt vidējā bruto darba samaksa uz vienu nodarbināto salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 5.1%, nodrošinot zināmu atvieglojumu strādājošajiem augošās inflācijas un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.
Kopumā Vācijas tautsaimniecības rādītāji 2024. gada 2. ceturksnī bija ievērojami vājāki nekā citās lielākajās valstīs.
Eiropas Savienībā kopumā pieaugums šajā periodā bija 0.3%, un Spānija ar 0.8% reālo pieaugumu bija līderpozīcijā. Arī Francijā un Itālijā bija vērojams neliels pieaugums – attiecīgi 0.3% un 0.2%.
Tikmēr otrpus Atlantijas okeānam Amerikas Savienotajās Valstīs bija vērojama 2.8% ekonomiskā izaugsme, vēl vairāk uzsverot Vācijas krasi vājos rezultātus.
Papildus drūmajām ekonomikas perspektīvām otrdien publicētajā GfK atsevišķā ziņojumā atklājās, ka patērētāju uzticība ir strauji samazinājusies.
