Uzdod sev jautājumu, vai tu pats gribētu būt sev draugs? Visbiežāk atbilde ir “nē” – šeit izlasi pazīmes, kas liecina par to, ka tu neesi nemaz tik labs draugs citiem, pat to nenojaušot.
1. Tu pastāvīgi kavē
Mēs zinām : tavs grafiks ir saplānots un pārpildīts, un kurš gan laiku pa laikam modinātāja zvanu neatliek uz vēlāku laiku? Bet, ja tavi draugi jau sāk nepaļauties uz tevi, ka ieradīsies laikā, padomā, vai esi labs draugs. Ja ierodies ar kavēšanos vai arī neierodies pavisam, tas nozīmē, ka tavs laiks tev ir svarīgāks, nekā drauga laiks, kas var viņam likt sākt domāt, vai vispār satikšanās tev ir nozīmīga.
2. Tu esi pārāk prasīgs
Tas ir skaidrs – draugi draugiem palīdz, bet, ja tu sāc prasīt vairāk palīdzības, nekā pats dod, diezin vai draudzībai būs ilgs mūžs. Tavs draugs to noteikti jūt, tādēļ sāc vairāk izpalīdzēt viņam vai arī samazini sevis paša vajadzības.
3. Tu gaidi, ka draudzība paliks tāda pati
Cilvēki mainās – tāpat arī draudzība. Ja tu sagaidi vai arī pat spied viņam būt tādam pašam, kāds viņš ir bijis iepriekš, gaidi vilšanos vai pat draudzības izjukšanu. Katra cilvēka dzīvē ienāk jaunas lietas, kas prasa atbildību, tādēļ cilvēks visu laiku nevar būt tāds, kāds viņš ir bijis, kad pienākumu praktiski nebija. Pielāgojies!
4. Tu pārāk daudz runā
Jums ir saruna vai arī tev ir monologs? Ja tu nepārtrauki runā, varbūt pat nepamani, ka tavs draugs bola acis un bieži skatās pulkstenī. Ja draugs tev interesē, tad jautā, kas notiek viņa dzīvē un uzklausi to – tas stiprinās saikni starp jums un pārliecinās draugu, ka arī viņa notikumiem dzīvē ir nozīme.
5. Tu nekad neplāno
Vai tu zvani saviem draugiem, vai arī viņi ir tie, kuri vienmēr zvana tev? Vai tu viņiem vienmēr uztici kopīgo pasākumu plānošanu? Ja tu neiesaisties tajā, tad draugi agri vai vēlu sāks domāt, ka viņi tev neinteresē un beigs izrādīt interesi arī no savas puses.
Ar laiku draudzība var kļūt pārāk komfortabla un pašsaprotama – pie tās ir jāstrādā un jādomā, ko tu vari darīt tās labā, lai tā pēkšņi neizjuktu!