Veikalos nopērkamie siera izstrādājumi lielākoties gatavoti no sojas, augu taukiem un ūdens. Modificētā ciete, sojas lecitīns, biezinātājs – karagināns, nehidrogenētas augu eļļas un tauki, kokosriekstu eļļa, konservants sorbīnskābe, olīvu ekstrakts, polifenols, soja, sojas mērce un citas sastāvdaļas, kas pievienotas izstrādājuma masai, nodrošina to, ka tā gan pēc struktūras, gan garšas kļūst līdzīga sieram. Piemēram, neiebiezināta augu eļļa un kokosa tauki sieram piešķir masu, garšu un sajūtu, ka produkts kūst mutē. Karaginānu un cieti izmanto, lai sieram radītu noteiktu cietību un masas apjomu, olīvu un polifenolu ekstraktu – lai augu tauki pārāk ātri nesabojātos, soju un sojas mērci – garšas uzlabošanai un uzturvērtības palielināšanai. Pateicoties konservantam sorbīnskābei, šo produktu var ilgāk uzglabāt, bet beta karotīns uzlabo krāsu.
Pirms iegādājaties jebkuru produktu, iepazīstieties ar tā sastāvu. Ja siera masa galvenokārt veidota no augu taukiem, ūdens un cietes, uzturvērtības ziņā tā īsto sieru noteikti neaizstās. Tā radīs vien apmānu garšas kārpiņām. Iepazīstoties ar sastāvu, pievērsiet uzmanību arī konservantu un krāsvielu daudzumam. Ikdienas uzturā nevajadzētu regulāri iekļaut produktus, kas satur šīs vielas.
Tāpat kā visiem citiem, arī vegāniem ēdienkartē vajadzētu iekļaut augstvērtīgus un uzturvērtības ziņā bagātus pārtikas produktus. Vērtīgākā alternatīva sieram ir tofu siers, ko gatavo no sojas. Tas satur augstvērtīgas olbaltumvielas un kalciju. Laba alternatīva sieram ir arī mājās gatavots siera izstrādājums no riekstiem, eļļas, ūdens, garšaugiem un rauga pārslām. Arī humusu, ko gatavo no pākšaugiem, var lietot smērējamā siera vietā.
Jāpatur prātā, ka ikdienas ēdienkartē nav ieteicamas pārmērības. Ja kādam, kurš ikdienā piena produktus nelieto, tomēr ļoti sagribas baudīt īstu sieru ar tam raksturīgo garšu, no tā nevajadzētu atteikties – jānogriež kaut viena šķēlīte un jāapēd. Ja tomēr esat stingri nolēmis pieturēties pie vegāniskās diētas un kategoriski atsakāties no piena produktiem, iesaku izvēlēties sojas produktus, kas gatavoti bioloģiskajās saimniecībās. Pasaulē galvenokārt audzē ģenētiski modificēto soju, lai gan, kā zināms, viedokļi par ģenētiski modificētiem produktiem ir ļoti dažādi. Es pret ģenētiski modificētu produktu iekļaušanu ēdienkartē izturos noraidoši un tos neiegādājos.
KUR IEGĀDĀTIES?
Veikala “Dabas stacija” plauktos saskaitīju 26 veidu sieru, kas nav gatavots no piena. No tiem astoņi ir tofu sieri – bez piedevām, kūpināts, ar ķiplokiem, ar ķimenēm, ar jūraszālēm u. c. Cena – no 1,95 līdz 2,92 eiro par 250 g. Arī pārējo sieru izvēle ir ļoti plaša. Tie ir ar Čedaras, Mocarellas, Parmezāna, Goudas siera garšu, ar sēnēm, oregano un olīvām. Lielākā daļa šo siera izstrādājumu nākusi no Grieķijas ar zīmolu “Violife”. Cena ļoti atšķirīga. Piemēram, baltais Čedaras tipa siera izstrādājums (Lielbritānija) maksā 4,34 eiro par 190 g, bet tikai nedaudz vairāk – 235 g – Parmezāna tipa siera izstrādājuma maksā krietni vairāk – 7,04 eiro.
Pēc vegāniem piemērotiem sieriem apvaicājos arī lielveikalā “Stockmann”. Pārdevēja ieteica tofu sierus. Tie te nopērkami trīs veidu – “Morinoga” (ASV; 394 g – 2,33 eiro), “Bon” (Igaunija; 250 g – 2,69 eiro), bio tofu siers “Joya” (Nīderlande; 250 g – 2,21 eiro).
KĀ PAGATAVOT?
Vegānisks riekstu siers: 150 g Indijas riekstu vakarā aplej ar ūdeni, mērcē līdz rītam. Noskalo, ūdeni nolej un ber blenderī, pievienojot timiānu, rozmarīnu, baziliku, 3 ēd. k. citronu sulas, 3,5 ēd. k. nutritional yeast rauga pārslu (nopērkamas “Stockmann), melnos maltos piparus, 1,5 tējk. ābolu etiķa, 3 sakapātas ķiploka daiviņas, 1 tējk. sāls un 3 ēd.k. ūdens. Blenderē, līdz masa iegūst jogurta konsistenci. Traukā ieklāj divās kārtās salocītu marlīti, masu liek tajā, veidojot siera rituļa formu. Marli sasien, virsū uzliek slogu. Kad siers nedaudz atdzisis, ievieto ledusskapī. Bauda kopā ar ciabatu vai graudu maizi.
Avots:
