Veģetatīvā distonija: veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts.
Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.
Veģetatīvā distonija: Pieredzes stāsts
Maijas (30 gadi) stāsts: Tas sākās pēkšņi. Vakarā grasījos iet gulēt, bet sajutos dīvaini. Iedūrās krūtīs, likās, ka nevaru līdz galam ieelpot, sareiba galva, sāka strauji sisties sirds. Izbijos ne pa jokam. Pasaucu vīru, kurš bija nolēmis ilgāk palikt nomodā un pastrādāt. Vīrs centās mani nomierināt, piedāvāja izsaukt ātro palīdzību. Es atteicos, kaut galvā iešāvās doma, ja nu man apstājas sirds, varbūt tomēr jābrauc uz slimnīcu… Atgūlos. Centos mierīgi elpot. Pēc brīža nomierinājos un „sliktums” pārgāja, bet vakarā ilgi nevarēju iemigt.
Nākamajā dienā bija grūti pastrādāt. Domas atgriezās pie vakardienas dīvainās pašsajūtas. Sāku galvā sacerēt visbriesmīgākos scenārijus. Varbūt man ir trombs sirdī? Varbūt man ir vēzis galvā? Ja nu es nomirstu? Centos biedējošās domas atvairīt. Bet tas nepadevās tik viegli.
Vakarā, braucot mājās no darba, pirmo reizi mūžā piedzīvoju īstu panikas lēkmi – atkal sāka durties krūtīs, sāka šausmīgi strauji dauzīties sirds, sāku strauji elpot, jutu nenormālas, dzīvnieciskas bailes. Likās, ka tūlīt zaudēšu prātu. Acu priekšā parādījās migla. Sāka tirpt plaukstas. Izlēcu no tramvaja. Likās, ka svaigā gaisā paliek vieglāk.
Ar to brīdi sākās mans murgs gada garumā. Veicu visus iespējamos izmeklējumus. Katru reizi, saņemot izmeklējumu rezultātus, un redzot, ka tie ir normāli, likās, ka noteikti ir vēl kāds cits izmeklējums, kas parādīs, kas ar mani notiek. Dīvainās sajūtas un panikas lēkmes kļuva biežākas. Es sāku izvairīties no pasākumiem. Baidījos pat no tuvības ar vīru. Mūsu attiecības kļuva sarežģītas. Jutos vainīga un nomākta. Reizēm mani pat pārņēma dusmas, kādēļ es nevaru normāli dzīvot un justies? Ģimenes ārsts izrakstīja man nomierinošus līdzekļus, bet brīdināja, ka tos drīkst lietot tikai dažas nedēļas. Minēja, ka pareizāk būtu lietot antidepresantus, jo mani traucējumi visticamāk saistīti ar veģetatīvo distoniju. Mudināja mani aiziet uz konsultāciju pie psihiatra vai psihoterapeita.
Lasi arī: Ātra sirdsdarbība: ko tas liecina par jūsu veselību un kā to risināt
Sākumā pretojos. Likās, ka aizejot pie psihiatra parādīšu savu sakāvi un vājumu, uzlikšu sev „zīmogu” uz mūžu. Tomēr, kad jutos jau tik slikti, ka nespēju ne pastrādāt, ne rūpēties par ģimeni, nolēmu paklausīt ģimenes ārstam uz aiziet pie speciālista uz konsultāciju. Psihiatrs uzklausīja manu stāstu. Izjautāja par fiziskām slimībām dzīves laikā. Apskatīja izmeklējumu rezultātus. Biju pārsteigta, ka vizīte pie psihiatra ne ar ko daudz neatšķīrās no vīzītes pie jebkura cita ārsta. Psihiatrs man uzstādīja šī gadsimta modernāko diagnozi – somatoforma veģetatīva disfunkcija. Izskaidroja, kas tas ir, kā tas rodas, un kā to vislabāk ārstēt.
Jau vizītes laikā nomierinājos un priecājos, ka ārsts man piedāvāja izvēlēties, kā vēlētos ārstēties, nevis autoritatīvi nolika zāļu receptes uz galda. Tā kā jutos tik slikti, piekritu lietot antidepresantus. Sajutos krietni mierīgāka jau pēc pāris nedēļām. Sāku apmeklēt arī psihoterapeitu. Mācos nedramatizēt un nepadarīt par katastrofu jebkuru dzīves notikumu. Mācos nepārstrādāties un atrast laiku sev. Mācos izteikt savas sajūtas vārdos. Cenšos baudīt dzīvi šodien un šeit! Es esmu ieguvusi brīvību!
Avots:
Arī dziednieki perfekti palīdz, var iztikt bez ķīmijas.
Tas viss ir no pārstrādāšanos. Pārpūles slimība
man arī bija veģetatīvā distonija, bija bail no mājām iziet, bet tiku vaļā bez nekādām zālēm
kā jūs tikāt vaļā?
šis jau izklausās pēc reklāmraksta.Man no zālēm kļuva šausmīgi slikti.ja būtu ilgāk lietojusi,tagad atrastos psihenē.palasiet blaknes-viņas visas reāli piebeidz…un tad padomājiet-gadu sevi indēt,lai pēc mēneša,kad pārstāj,viss atsāktos ar dubultu spēku.Pirmais,kas palīdz ir saprast,ka tev tiešām nav nekas cits,kā šī veģ.distonija.Un ka tā irTIKAI VEĢ.DISTONIJA.Un tad mēģināt tikai ar nervu tējām,dabiskiem vit.rozīnes,banāni,šokolāde,vingrot,kustēties,smieties,dziedāt,pat piespiežot sevi,daudz jāstrādā ar sevi,izgulēties ar stiprām nervu tējām,vai ja paaugsts spiediens leišu sirds pilieni labi palīdz.
Iet pie psihiatra bija pati lielākā kļūda manā mūžā, “uzsēdināja” uz zālēm 10 gadu garumā. Bet izrādījās tā bija tikai avitaminoze. Tagad, kad spēki izsīkst ir jāpadzer tikai vitamīnu un mikroelementu kurss.
Man nepalidzeja ne kadas zales.Aizgaju pie homeopata un pec nedelas jau jutos ka cilveks.
Arī es tiku vaļā, nelietojot nekādas zāles! Vajag izprast sevi- no kā tad rodas tās bailes? Kas Tavā dzīvē patreiz nav tā, kā Tu gribētu? Kas Tevi pašu dotajā brīdī neapmierina? Kas ir ne tā? Un, atrodot atbildes uz šiem jautājumiem- pāries šīs lēkmes! Es bieži pierakstīju lēkmju laikā, ko es domāju, no kā man bail? Palika vieglāk- nākamajā dienā pārlasīju un meklēju risinājumus, darīju kaut ko, lai izmainītu savu dzīvi uz man vēlamo pusi!
Antidepresantus nemūžam nedzertu- radīsies atkarība, plus vēl kāds blakus parādības, priekš kam ķermeni piedrazot jau tik tā tam grūtā laikā?
No antidepresantiem nerodas atkarība, tās nav nervu zāles.
Visiem varu ieteikt rekonektīvo dziedniecību un teta viļņu (teta
hīlings, Theta healing) praktiķus. Abas metodes tiešām strādā un nemaz nav
dārgas. Iepriekšminēto metožu praktiķi apgalvo, ka palīdzot pret visām
saslimšanām un ne tikai. Man pašai pirms
kāda laika izdevās ar rekonektīvo dziedniecību tikt vaļā no bailēm (ir tāda
saslimšana) ļoooooti ātrā laikā un paliekoši. 🙂
http://sevisapzinasanaskola.lv/vegetativas-distonijas-analize-pirma-dala/