Pēdējā gada laikā ginekologu apmeklējuši 50 % Latvijas sieviešu, pēdējoreiz pirms 1 līdz 2 gadiem pie ginekologa bijuši 27 %, savukārt pirms 3 gadiem vai senāk – 23%, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Sertificēta ginekoloģe Vija Plūme skaidro, ka katrai sievietei pie ārsta būtu ieteicams doties reizi gadā, bet, ja sūdzību nav, pieļaujama arī vizīte vienreiz 2 gados. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo informāciju, joprojām liela daļa sieviešu – katra ceturtā – ginekologu apmeklē nepietiekami bieži, pakļaujot savu veselību nopietnam riskam.
Satraucoša tendence novērojama arī jaunu sieviešu ginekologa apmeklējuma regularitātē – katra 33. sieviete vecumā no 18 – 24 gadiem, kad parasti tiek uzsākta un dzīvota aktīva dzimumdzīve, nekad nav bijušas pie speciālista. V. Plūme norāda, ka jaunām sievietēm dzimumdzīve ir nebijusi pieredze, un šajā laikā ir jāvēršas pēc konsultācijas pie ārsta un jāveic profilaktiskas pārbaudes. “Tieši pacientēm šajā vecumposmā bieži esmu novērojusi neinformētību par to, kādu sūdzību gadījumos ir jānāk pie ārsta. Jebkāds diskomforts maksts apvidū, nieze vai dīvaini izdalījumi nav norma. Sievietēm šajā vecumā arī bieži tiek diagnosticētas dažādas infekcijas, nereti ielaistas, kas nozīmē, ka cilvēks ilgi dzīvojis ar šiem veselības traucējumiem, neliekoties ne zinis par ārstēšanu,” pieredzē dalās ārste. “Kad sieviete uzsāk un dzīvo aktīvu dzimumdzīvi, ir ļoti ieteicams pie ginekologa ierasties vismaz reizi gadā, bet jebkādu sūdzību gadījumā pie ārsta jāierodas nekavējoties,” iesaka eksperte.
Dažkārt nesteidzas ar pārbaudēm arī tad, kad simptomi var liecināt par vēzi
V. Plūme norāda, ka, rūpējoties par veselību, liela nozīme ir informētībai un spējai ieklausīties savā organismā, un, ja novēroti kādi satraucoši simptomi, jādodas pie ārsta. Lai arī pacientu vidū ir daudz pozitīvu piemēru, ne visas sievietes vienmēr pietiekami apzinīgi seko līdzi veselības stāvoklim – ir daļa sieviešu, kuras mēdz vieglprātīgi attiekties pret savu veselību, ne vien neapmeklējot ārstu, bet arī neievērojot sniegtos norādījumus, piemēram, ieteikumu veikt papildu pārbaudes un terapiju. Ginekoloģe ar nožēlu atzīst, ka gadījumi, kad pacientēm diagnosticē onkoloģiskas saslimšanas, nav reti, turklāt ļoti bieži audzēji ir “ielaisti”. Lai no nopietnajām slimībām izvairītos, ikvienai sievietei 25 – 70 gadu vecumā reizi trijos gados būtu jāveic dzemdes kakla pārbaude, bet 50 – 68 gadu vecumā – krūšu pārbaude reizi divos gados. “Lai arī sievietes saņem valsts uzaicinājuma vēstules šīs pārbaudes veikt, ne visas diemžēl atnāk. Pašas pieredzē bijuši arī gadījumi, kad paciente sūdzas par simptomiem, kas var liecināt par vēzi, bet man viņa jāpierunā veikt pārbaudes. Satraucoši nenopietna tā attieksme dažkārt,” skaidro ārste.
Veselības indekss rāda, ka pēc 45 gadu vecuma samazinās ginekologa apmeklējuma regularitāte: sieviešu 45 – 54 gadu vecumā vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 45 %, bet 55 – 74 gadu vecumā – 35 %. “Šajā vecumā sievietes parasti jau ļoti labi pazīst savu organismu un tiešām aicinu nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja ir kādas sūdzības, kā arī neatlikt ārsta rekomendētās papildu pārbaudes vai ievērot noteikto ārstēšanos. Un, protams, sievietei jebkurā vecumā ieteicams profilaktiski rūpēties par veselību – ikdienā lietot piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus, izvēlēties veļu, kas nav sintētiska. Vienmēr iesaku dzert arī tējas reproduktīvās veselības stiprināšanai – raspodiņu, asinszāles, ganu plikstiņa tējas. Ļoti laba sievietes veselībai ir arī naktssveces eļļa,” iesaka “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Jo augstāki ienākumi, jo biežākas vizītes pie ginekologa
Indeksa rezultāti norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un ginekologa apmeklējumu – ja sieviešu ar augstiem ienākumiem vidū pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 63 %, tad sieviešu ar zemiem ienākumiem starpā – 33 %. V. Plūme, komentējot tendenci, uzsver, ka ne vienmēr patiesais iemesls ir līdzekļu trūkums. “Skaidrs, ka privātpraksēs pakalpojumi nav lēti, tomēr ir pieejami arī valsts apmaksātie. Jā, šajā gadījumā var nākties gaidīt rindā, taču pārāk bieži ir gadījumi, kad pacients neierodas arī uz valsts apmaksātu vizīti. Gadījies arī pieredzēt, ka pacientes atsakās no terapijas vai papildu analīzēm, jo nevēlas tam atvēlēt līdzekļus – tā vietā tos iegulda, piemēram, ceļojumā. Attieksmes jautājums ir pamatā un gribētos novēlēt sievietēm iemācīties par prioritāti noteikt savu veselību un no tā ieguvēja būs gan pati, gan vīrs, bērni un citi tuvinieki,” saka ginekoloģe.
Pilsētās dzīvojošās ārstu apmeklē biežāk
Pilsētās dzīvojošas sievietes pie ginekologa dodas biežāk, liecina dati. Piemēram, rīdzinieču vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 54 % aptaujāto, bet citās pilsētās dzīvojošo vidū – 52 %. Tikmēr lauku apvidū dzīvojošo sieviešu starpā ginekologu pēdējā gada laikā apmeklējuši vien 42 %. V. Plūme atzīst, ka pilsētās ginekologu pieejamība ir lielāka, taču norāda, ka speciālistu Latvijā ir pietiekami daudz, lai ginekologs būtu pieejams ikvienai – ja ne konkrētā ciematā, tad tuvākajā pilsētā. “Domāju, ka tas atkal drīzāk ir attieksmes un prioritāšu jautājums – ikvienai sievietei iesaku piedomāt, lai darāmo darbu apjoms un citas lietas neaizēno rūpes par sevi un personīgo veselību,” komentē eksperte.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.