Slimnīcā viņai nekļuva labāk. Medicīniskie izraksti liecina, ka viņa esot mēģinājusi aizmukt, metusies virsū medmāsām un pat radiniekiem. Viņa vairs nebija parasta meitene, bet pārvērtusies par kaut kādu monstru. Labi, ka diagnostiķu starpā gadījās arī ārsts Sohils Nadžars.
Viņš nelika veikt meitenei neskaitāmas analīzes, bet gan palūdza uzzīmēt pulksteni.
Zīmējumā esošās ciparnīcas pulkstenim atradās labajā pusē, kas arī deva norādes ārstam par meitenes problēmu. Izrādās, ka viņai bija anti-NMDA-receptoru tipa encefalīts. Ja ārsti to nebūtu to pamanījuši un turpinātu veikt analīzes, meitene būtu nomirusi.
Jau pēc mēneša Sjūzenai palika labāk. To, kas noticis slimnīcā, meitene gandrīz nemaz neatceras. Ataust atmiņā notikušo viņa varēja, pateicoties medicīnas iestādes videoierakstiem un draugu stāstiem. Pēc visa notikušā Sjūzena uzrakstīja grāmatu “Smadzenes ugunīs”.
Prieks, ka pasaulē ir speciālisti, kuri glābj cilvēku dzīvības. Ja arī Jūs iedvesmoja šāds stāsts, padalieties ar draugiem!
