Kad runa ir par izvarošanu, tad lielākoties koncentrēšanās ir uz upuri. Kā jūtas upuris, kā viņam palīdzēt un kāda bija viņa uzvedība?
Tikai reti kurš zina paša uzbrucēja stāstu un mentālo stāvokli- kādēļ viņš veic šos uzbrukumus. Šeit būs patiess stāsts no notiesāta izvarotāja dzīves (šī raksta mērķis nav attaisnot šos nežēlīgos un noziedzīgos cilvēkus, bet gan vairāk izprast, kā cilvēks var nokrist tik zemu – autora piezīme)!
Džona stāsts
Es esmu notiesāts par 1 izvarošanu un 2 dzimumorgānu publiskām atkailināšanām. Izvarošana notika 2001. gadā, bet, ja godīgi, tad man šķiet, ka es jau ar to nodarbojos kopš 15 gadu vecuma. Tagad man ir 46 gadi.
Es nesaskāros ar nekādām sekām, kad es biju jaunāks. Vienīgais, kas mani interesēja bija kādu “paņemt”. Vienalga kuru, svarīgākais bija tas, kā es jūtos, nedomājot, kādas izjūtas piedzīvo otrs.
Man piesprieda 3 gadus cietumā par izvarošanu, nosēdēju 18 mēnešus, bet jau pēc 2 nedēļām biju atpakaļ cietumā par dzimumorgānu publisku atkailināšanu. Tas notika divas reizes. Nu es esmu brīvs jau 6 gadus.
Kad es biju pusaudzis, es biju grupā, kura lieto narkotikas, smēķē un neinteresējas par mācībām. Man bija daudzas attiecības, bet nevienu no tām es neraksturotu kā romantiskas. Es tajās visās gribēju un ņēmu tikai seksu. Es ļoti aizrāvos ar pornogrāfiju un biju gatavs “ņemt” jebkuru.
2001. gadā es izvaroju savu draudzeni. Mēs sastrīdējāmies un, kad viņa atnāca mājās, es biju piedzēries. Iestūmu viņu guļamistabā un izvaroju. Es biju piedzīvojis lielu stresu un dzēru pārāk daudz, bet nekas man nelīdzēja, lai es varētu justies labāk. Kad no rīta pamodos, viņa bija prom, bet pēc nedēļas ieradās policija un mani vienkārši arestēja.
Cietumā viņiem ir speciāls spārns izvarotājiem. Tajā es satiku dažnedažādākos cilvēkus: pilotus, mācītājus, ārstus. Un tieši cietuma terapijā bija pirmā reize, kad es kādam atklāju, kas ar mani ir noticis bērnībā. Kopš 7 gadu vecuma, 2 gadu garumā, es tiku seksuāli izmantots. To darīja manu vecāku draugi- sieviete un vīrietis. Un es domāju, ka mani vecāki par to zināja.
Es izvaroju, lai gūtu kontroli pār cilvēkiem, lai sajustos varens un spēcīgs. Bet vienmēr problēma ir pašā izvarotājā un nekas cits viņam nevar palīdzēt, kā vien problēmas apzināšana un cīnīšanās ar to. Ir izvarotāji, kuri kaunas par savu nodarīto, bet daudzi apgalvo, ka upuris pats viņu bija izprovocējis un neredz savu nodarījumu. Tādi cilvēki atgriezīsies sabiedrībā un visticamāk turpinās izvarošanu.
Tagad es izvairos no pornogrāfijas, apmeklēju terapijas, cenšos izvairīties no stresa, jo tas viss man liek domāt par seksu. Nu es esmu cits cilvēks. Cilvēks, kurš spēj kontrolēt savas dziņas.
Avots: telegraph.co.uk
