Sākotnēji vitamīnu un minerālu kompleksi tika radīti ar vislabākajiem nodomiem – dot cilvēkam visas nepieciešamās vielas uzreiz. Taču tā izrādījās utopija: daži vitamīni un minerāli nespēj mierīgi sadzīvot, bet daudzi cits citu pat izstumj.
Vitamīnus un minerālvielas labāk tomēr lietot nošķirti vismaz ar 4 stundu intervālu, tad netiek pieļauta to sajaukšanās zarnu traktā, un vielas tiek uzsūktas maksimāli. Pretējā gadījumā sākas cīņa par “ietekmes sfēru” sadali, un tās cita citu iznīdē, piemēram, dzelzs un varš oksidē E vitamīnu.
Vēl vairāk. Daudzi mikroelementi, nonākot organismā vienlaikus, sāk savā starpā īstu karadarbību. Cinks un kalcijs cīkstas, lai zarnu traktā iekarotu vienus un tos pašus receptorus, lai dabūtu sev tik ļoti nepieciešamo transportu – specifiskos olbaltumus, kas tos nogādā ķermeņa audos. Tas savukārt nozīmē tikai vienu – arī minerālvielas nedrīkst lietot universālā kompleksā, bet gan noteiktos savstarpēji labvēlīgos savienojumos.
Diemžēl daudzos vitamīnu un minerālu kompleksos mikroelementus iekļauj tikai, ja tā varētu teikt, atrakstīšanās pēc – sak, arī tāds elements ir šajā preparātā. Īpaši tas attiecas uz pirmās paaudzes kompleksiem, kuri slikti uzsūcas un spēj izraisīt blaknes, piemēram, metāla piegaršu mutē, vieglu nelabumu.
Turklāt papildu mikroelementu deva vajadzīga nebūt ne visiem: nereti daži mikroelementi organismā ir un pat vairāk, nekā vajadzētu. Ja deva ir pārsniegta, tiek traucēta ļoti sarežģītā vielu mijiedarbības sistēma, un var tikt izprovocētas nopietnas slimības. Piemēram, ja organismā ir pārāk daudz cinka, tas izstumj dzelzi un varu, kuru deficīts savukārt izraisa anēmiju.
Pārāk liels minerālu daudzums
* Tas var būt saistīts ar organisma individuālajām īpatnībām. Katram cilvēkam ir savs elementu portrets, kas atbilst viņa vecumam, dzimumam, konstitūcijai un pat temperamentam. Bērni bieži vien ir savu vecāku portrets, un iemesls tam ir ne tikai gēni, bet arī uztura stereotipi ģimenē.
* To var ietekmēt dzīves apstākļi. Pārāk liels tehnogēno elementu daudzums ir maksa par dzīvi lielpilsētā. Maksimumstundās transporta satiksmes sastrēgumu vietās, pie degvielas uzpildes stacijām, kā arī intensīvas kustības maģistrālēs gaisā virmo svins. Pie autodarbnīcām un uzņēmumiem, kur tiek hromētas un niķelētas detaļas, kur kaut ko krāso, lako vai metina, gaiss tiek bagātināts ar tehnogēno cinku, alvu un hromu. Savukārt ar krāna ūdeni, ko papildus nefiltrējam, bet no rītiem taupības vai steigas dēļ mirklīti nenotecinām, no cauruļvadiem saņemam tehnisko dzelzi, alumīniju, selēnu, cinku, magniju.
Lasi vēl: Āboli, rieksti, kakao un citi “sirds vitamīni”, ko iesaka ārstes sirds veselībai
Lielpilsētu iedzīvotājiem var būt palielināts ne tikai toksisko svina, kadmija, alumīnija, bet arī dzelzs, vanādija, niķeļa, hroma, molibdēna, bora, arī cinka, selēna un joda daudzums, bet tie ir elementi, kas ietilpst daudzos (praktiski visos!) vitamīnu un minerālu kompleksos.
Kā precizēt savu mikroelementu “portretu”
* Ja nav skaidri zināms, kuru mikroelementu tieši pietrūkst, var lietot vitamīnu un minerālu kompleksus minimālās devās.
* Ja ir kādas problēmas ar veselību, nevajag paļauties tikai uz savu intuīciju. Labāk izdarīt asinsanalīzi un noskaidrot, kā tieši pietrūkst un kā ir par daudz.
* Pēc analīzes rezultātiem ārsts jau daudz precīzāk noteiks individuālo elementu portretu un ieteiks, kā un ko mainīt uztura sistēmā.
Kā likvidēt deficītu?
Iztrūkstošās vielas satur:
* ja ir joda deficīts – jūras produkti, jūraskāposti, artišoki, feihoja, hurma, jodētais sāls (jods tajā saglabājas 3 mēnešus pēc iepakojuma atvēršanas);
* ja ir magnija deficīts – ar magniju bagātināts sāls, hlorofils zaļo lapu augos, banāni, avokado;
* ja ir cinka deficīts – ķirbju un saulespuķu sēkliņas, rieksti, pākšaugi, subprodukti, tītara un liesa liellopa gaļa, bet īpaši – austeres;
* ja ir selēna deficīts – brokoļi, cūkas speķis, ķiploki;
* ja ir hroma deficīts – neattīrītie brūnie rīsi, raugs, pilngraudi, siers, gaļa, teļa aknas, olas, tomāti, sēnes, vistas gaļa.
Līdzāspastāvēšana
Elementi, kas nesader:
* kalcijs (Ca) izstumj cinku un fosforu,
* dzelzs (Fe) neļauj uzsūkties varam un cinkam,
* mangāns (Mn) bloķē ceļu magnijam un varam,
* molibdēns (Mo) ir karadarbībā ar varu,
* cinks (Zn) rada vara un dzelzs iztrūkumu,
* varš (Cu) ir cinka un molibdēna deficīta cēlonis.
Elementi, kas “draudzējas”:
Vitamīni un minerāli savā starpā mēdz ne tikai karot, daži savienojumi ir pat ļoti labvēlīgi:
* B6 vitamīns palīdz uzsūkties magnijam,
* C vitamīns palīdz uzsūkties dzelzij,
* nikotīnskābe (PP vitamīns) palīdz uzsūkties hromam,
* E vitamīns palīdz uzsūkties selēnam,
* A vitamīns palīdz uzsūkties cinkam,
* D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam.
Organisma signāli
* Agra matu nosirmošana var būt saistīta ar vara vai kalcija deficītu.
* Izteikti baltu plankumu parādīšanās uz ādas (vitiligo) var būt saistīta ar traucējumiem vara maiņas procesos.
Ļoti bālas ādas gadījumā iespējams dzelzs, vara, selēna deficīts.
* Ja sākuši izkrist mati, cēlonis var būt gan cinka, selēna, mangāna deficīts, gan pārāk liels titāna, tālija, svina daudzums organismā.
* Cilvēkiem, kas sirgst ar aptaukošanos, nereti ir problēmas ar hromu, savukārt ļoti kalsniem un gariem jauniešiem bieži vien pietrūkst vairāku mikroelementu: selēna, cinka, kalcija, magnija, dzelzs.
