Zārki un kapakmeņi ir tik ļoti pagājušo gadu tendence. Šis jaunais, dabiskais un dabai ļoti draudzīgais apbedīšanas veids varētu kļūt par populārāko apbedīšanas veidu pēc pār desmit gadiem.
Šī unikālā apbedīšanas metode ir radīta Itālijā, kur idejas autori ir divi dizaineri. Viņi radīja organisku kapsulu, kura ļauj mirušā ķermenim “pārvērsties” par koku. Mirušais ķermenis ar laiku kļūs par mēslojum, nodrošinot jaunā kociņa veselīgu augšanu.
Tas strādā tā, ka sākotnēji ķermenis tiek iekapsulēts embrija pozā un tad aprakts. Kapsulas virsotnē tiek iestādīts mazs kociņš vai iesēta sēkla. Tu pats droši vari izvēlēties par kādu koku tu labprātāk vēlētos kļūt. Gluži tā pat, kā tu varētu izvēlēties savu zārku tradicionālām bērēm.
Pati kapsula ir veidota no stērķeles plastmasas, kura 100% bioloģiski noārdās jeb sadalās, neatstājot nekādas pēdas un piesārņojumu dabā. Tā neaptur vai nepalēnina dabiskos bioloģiskos procesus, ļaujot gan kapsulai, gan ķermenim kļūt par minerālvielām.
Lasi arī: Mūsu dzimtu vajā lāsts, palīdziet! Dzimtas lāsts – realitāte vai mīts
Ar laiku šāda veida kapsulas pārveidos kapsētas par lieliem skaistiem mežiem.
Avots: canyouactually.com
Es noteikti tādu gribu savu pēdējo mājvietu. Ceru ko tādu sagaidīt arī pie mums.
Super ideja! Tikai kā nokļūs embrija stāvoklī? Bērzi ( kuri būtu vēlējušies par tādiem pārtapt, piemēram) būtu vienā vietiņā – ideāla bērzu birzs veidotos, pīlādži, liepas un citi kociņi atkal citā vietiņā, ideāli! Un uz atvadīšanos no aizgājēja nenāktu ar milzīgajiem vainagiem, bet ar mīļu, no sirds – nelielu stādiņu, kuru piestādītu blakus kociņam un pārdomām par aizgājēju – kāpēc viņš vēlējies pārtapt par šādu kociņu…un saredzēt līdzību ar šo kociņu. Man tiešām liekas super ideja!!!
Ideāls variants! Tracina tas kapu kults! Labāk kļūt par pīlādzi!
Aha, un visi ar prieku ietu staigāt pa tādu dvēseļu mežu sēnes palasīties … brrr…
Kā lasi sēnes, kur meža zvēri nomirst?
Nu gan problēma, it kā mēs būtu pirmie uz šīs zemes?! Un ja zemi nemēslos, nekas arī neaugs, tā ka neesi skaudīga, dzīvo un priecājies ka dzīvos arī vēl daudzas citas paaudzes.
Lieliska iedeja! Es labāk ietu pieminēt savus mīļos pie šāda koka, izauguša no viņu atliekām, nekā pie pierastā, aukstā kapakmeņa.
jo tālāk ,jo trakāk…
Man patīk.
Es labprāt “augtu” kā liepa savu senču kapos. Īpaši, ja vēl apzinos, ka neviens jau nekops. Nākošā paaudze noraidoša pret latviešu kapu kultūru.
Nu un pēc kādiem gadiem ,uzrastos veikli darboņi ar zāģiem un nopelnītu lielo piķi….super,no visa var uztaisīt biznesu
Tā jau būtu viņu problēma, nevis mana. 🙂
Ceru,ka jaukie “konstruktori” jau izauguši par šmaugiem kociņiem…:)
Jā,un,ja es būšu bērzs vai kļava,ta no manis dzers sulas,vai kā???
izzāģēs papīrmalkā
Tu no kapu bērziem tecini sulas?
:DDDDDDDD
shaada ideja jau 10gadi apakal bij
DJ EJ – IDEJA IR LABA MAN PATĪK. BET NEVIENS JAV KAPOS NEJIET NEZĀĢĒ KOKUS UN NELASA SĒNES JO KAPU TERITORIJA IR NORĀDĪTA AR INFO ŽOGI UN TT. BET SKATS NEBŪTU PIEVILCĪGS JO KATRS KOKS BŪTU SAVĀDĀKS KAM EGLE KAM OZOLS TAS DRAŅĶĪGI JA NO VIZUĀLĀ VIEDOKĻA SKATĀS. LAPAS SKUJAS NOGĀZUŠIES KOKI DRAUSMĪGI SMAGS DARBS KAPU PĀRZIŅIEM.
Labi – bet kauli? Koks uzsūks arī tos? Un kāpēc tad, tādā gadījumā, ir vajadzīgas šīs stulbās kapsulas – var taču līķi iemest bedrē un uzstādīt koku virsū. Bet vai neliekas pārāk brutāli pret mūsu aizgājējiem?
Vispār jau tā doma gana laba, palūgšu, lai man uzstāda koku uz kopiņas. Gan jau tad viņš pratīsies savu paņemt arī no tradicionāli apbedījuma.
Šī ideja-apsveicama un ar steigu -pielietojama!Esmu gatava-stāties rindā ,lai iegūtu šādu kokonu.Kā, savulaik, bēniņos turēja zārku,tā varētu turēt šo-nu tādā īpašā,skaistā ,mūsdienīgā iepakojumā,lai peles netiek klāt…Esmu-par!
Tā mūsu jaunās paaudzes attieksme pret kapu kultūru Latvijā-ir vnk nežēlīga!Nežēlīga pret vecāko paaudzi,kas neskatoties uz gadu nastu,spējām un iespējām,iet…,brauc…,stāda…,laista un jūtās atbildīgi pāri saviem spēkiem.Un jūtās nobēdājušies-kas būs,kad mūsu vairs nebūs…Un-negrib savu miesu atstāt- pamestā smilšu laukā,kur labākajā gadījumā smilgas un nātres augs.
Kokons un koks-man patīk!Mana izvēle-ozols,ieva…
un tad tas koks izaugs un pašvaldība nozāķēs un ieņems piķi+ vēl koku sadedzinās:))
Tikai pamēģiniet sastingušu līķi saliekt embrija pozā! Es gan uzskatītu šo par mana tuvinieka līķa apgānīšānu. Vai nebūtu vienkāršāk uz kopiņas iestādīt koku? Nē, nē, man gan nepatiktu, ka manu tuvu cilvēku pārvērš mēslojumā. Latvijā ir un būs kapu kopšanas tradīcijas!
Latvijā kapu kults ir pārliecīgs, par to nav šaubu. Es nekādā ziņā negribētu tikt tārpu noēsta, biju domājusi kremēties. Taču arī šis variants nav slikts, senči mēdza stādīt kociņu uz mirušā mājas sarga kapiņiem, tagad uz Poģīša kapiņa izaudzis liels varens ozols un sunīša piemiņa saglabāsies vismaz līdz 500 gadiem- tik ilgi ozols aug. Pie tam koki jau tā ir mūsu draugi visādās ziņās. Embrija pozā ir iespējams salikt : vienā noteiktā laika sprīdī pēc nāves mirušais saglabā ļenganumu. Taču vai ir vajadzība, jo koks var augt uz jebkuras ģeometriskas figūras tilpnes veidojuma.
Labprāt!Un nebūtu pat svarīgi,kas tas par koku!
Ideja nav slikta bet koki ir izvēlīgi un blakus jāstāda saderīgi koki. Paredzama vēl viena problēma. Strauji palielināsies kapu teritorija, jo nevarēs aizgājējus rakt vienu virsū otram.Veidosies plaši, kopti meži, kur vecos kokus varēs izzāģēt un vietā stādīt-(apbedīt) jaunus. Esmu par.Jāveido jauna kapu tradīcija.
Nav brīnums, ka pasauli pārņem dažādas kaites un slimības, zemīte cenšas atbrīvoties no aiz vien vairāk deģenerējošajiem cilvēkveidīgajiem radījumiem, Homo sapiens kļūst par retumu! Latvieši savus senčus gadsimtiem ilgi guldījuši kapu kalniņā un tie kas nav pilnībā degredējušies, cienīs savas senču tradīcijas arī turpmāk!
Šī ideja ir utopiska un stulba arī tādēļ, ka tad planētu pārņems milzīgi kapumeži, jo vienam normālam kokam neieciešami ap 25 kv. m. Platības. Tādā laukumā normāli var izveidot ap 12 kapu kopiņām!