Tev nekas neizdodas – dod, izdarīšu es!
Psihologi apgalvo, ka šī frāze traumē bērnu un jau iepriekš ieprogrammē neveiksmei. Viņš jūtas stulbs un neveikls, un nākotnē baidīsies pats uzņemties iniciatīvu, domājot, ka vecāki viņu kritizēs.
Ņem, tikai nomierinies!
Vecākiem mēdz būt grūti izturēt daudzkārtēju īdēšanu “nu, lūdzu, iedod….”. Bet, piekrītot iedot bērnam to, ko viņš vēlas, vecāki, paši to nedomādami, liek saprast: ar īdēšanu un pierunāšanu var panākt visu un mammas vai tēta “nē” nevajag ņemt par pilnu.
Vēlreiz ko tādu ieraudzīšu – tu dabūsi!
Kā rāda prakse, tālāk par draudiem rīcība neaiziet. Ne mamma, ne tētis neīsteno sodu, bet bērns būs tikai iebiedēts. Šāda frāze bērnos izsauc tikai aizvainojumu un neizpratni. Nebaidiet savu atvasi. Bērnam skaidri jāzina, ko viņš var sagaidīt vienā vai otrā gadījumā. Bet pēkšņa vecāku pacietības zaudēšana ne pie kā laba nenoved.
Es teicu – tūlīt pat izbeidz!
Nav vērts tik krasi runāt ar atvasi! Viņš taču ir jūsu bērns! Ja jūs izgājāt no rāmjiem, labāk ir atvainoties. Bērns taču apvainojas, jūtas pilnīgi bez tiesībām. Un tā vietā, lai “pārstātu”, sāk protestēt – mazākie raud un kaprīzējas, pusaudži klusi aiziet un noslēdzas sevī. Tātad – skaties un kuru pusi gribi, šī frāze nekādi nepalīdz panākt vēlamo.
Tev jāsaprot, ka…
Daudziem bērniem rodas aizsargreakcija uz šo frāzi un to nūģīgo turpinājumu. Bērns nesaprot jūsu pārgudro skaidrojumu un, neklausoties jūsos, pārslēdzas uz ko citu. Visļaunāk atvase uzņem pamācības, kad viņš ir satraukts, nomākts vai dusmīgs. Atcerieties, ka viņš arī ir cilvēks, kuram radusies kāda “problēma” un šajā brīdī viņš ir norūpējies par to, un nekādi nepieņem jūsu pat pašus pareizākos un gudrākos spriedumus.
Puikas (meitenes) tā nedara!
Visu laiku atkārtojot to, vecāki iedzen bērnā noteiktus stereotipus. Un pieaugušā dzīvē, izaugušais puisis jau, piemēram, savu emocionalitāti uztvers kā kaut ko necienīgu, bet meitene jutīs kompleksus, ja izvēlēsies profesiju, kas nav maiga vai nebūs pietiekami izmēzusi māju.
Neuztraucies par sīkumiem!
Varbūt bērnam tas nav sīkums! Atcerieties sevi bērnībā! Jā, bērns var skumt, ja viņam neiedeva mašīnīti vai māja no klucīšiem sabruka. Jo viņa mazajā pasaulītē tieši mašīnīte un mājiņa ir pats svarīgākais! Izrādot neuzmanību pret bērna problēmām, jūs riskējat pazaudēt uzticēšanos un turpmāk vairs neuzzināsiet par citām bērna problēmām, kas arī jums nebūtu likušās sīkumi.
Pasaudzē manu veselību!
Nereti mātes tā saka saviem bērniem. Taču atcerieties, ka agri vai vēlu to pārstāj uztvert nopietni. Un patiesi sliktai mammas pašsajūtai bērns pēc ieraduma var nepievērst pienācīgu uzmanību. Viņš domā, ka māte atkal žēlojas tikai, lai viņš pārstātu skaļi uzvesties, lēkāt vai spēlēties.
Nē, to mēs nepirksim – nav naudas (dārgi)!
Ir grūti bērnam izskaidrot, kāpēc nepirkt visu pēc kārtas. Taču iznāk, ja mammai vai tētim būs nauda, viņi varēs izpirkt visu veikalu! Bērns tieši šādi saprot šo frāzi. Vai nebūtu labāk pateikt: “tāda mantiņa tev jau ir”, “daudz šokolādes kaitē”. Jā, paskaidrot vienmēr ir grūti. Taču bērnam jāsaprot, kāpēc vecāki to vai citu nenopērk.
Visiem bērni kā bērni, bet tu…
…sodi, nemākulis u.tml. Nevajag šādas birkas “karināt” bērniem! Tas pazemina pašvērtējumu un bērns patiešām sāk tām atbilst.
Avots: 