1. Jūs nodarbojaties ar “mežonīgo psihoanalīzi”.
Tas nozīmē – jūs veicat analīzi, kad neviens to jums nav prasījis. Jūs analizējiet visu un visus pēc kārtas, kuriem ir kāda problēma un atklāti par to stāstiet sarunas biedram. Kaut viņš to jums nav lūdzis.
2. Jūs esat kļuvis par staigājošu citētāju.
Jūs citējat tās psiholoģiskās skolas un tos psihologus, trenerus, kurus apmeklējat vai kuru idejas atbalstāt. Jūs mēģināt savā un apkārtējo dzīvē ievīt dzirdētās frāzes un rekomendācijas. Turklāt jūs nevarat paskaidrot, kāpēc pareizi ir tieši tā, kā sakāt – pareizi ir tāpēc, ka jums tā teica nodarbībās!
3. Jūs lasāt tikai un vienīgi psiholoģisko literatūru.
Klausieties motivējošus ierakstus un skatāties psiholoģiski izglītojošas filmas. Mūzika, filmas, kopā būšana ar cilvēkiem gandrīz ir izstumtas no jūsu dzīves – jums taču ik sekundi ir jābriest kā personībai.
4. Jūs jūtaties veselāks nekā apkārtējie.
Jūs taču nodarbojaties ar psiholoģiju, jūsu personība kļūst nobriedušāka un tā ir bagāta ar “slepenām zināšanām”, kuras citiem nav lemtas. Ik pa laikam jūs uzstājaties kā “psiholoģijas superaģents”, pildot punktu numur viens.
5. Paši komfortablākie apstākļi jums ir atrasties līdzīgi domājošo vidē.
Noteikti regulāri apmeklējot treniņus – tur jūs jūtaties savā ādā. Pakāpeniski saziņa psiholoģiskā grupā aizvieto attiecības ikdienā.
6. Jūsu dzīvē nenotiek būtiskas izmaiņas, jo vēl nav pienācis laiks rīkoties.
Jūs gatavojaties, lai izrautos, gūtu lielāko dzīves sasniegumu, kurš notiks, kad jūs pilnīgi un galīgi tiksiet galā ar saviem “tarakāniem galvā”. Nav svarīgi, tieši kad tas notiks, termiņa nav.
7. Jūs apbrīnojat savu psiholoģijas guru.
Vai pat iemīlaties viņā. Vai viņš kļuvis par jūsu labo tēvu vai māti. Viņš ir ideāls. Viņam nav trūkumu. Viss, ko viņš runā, ir patiesība pēdējā instancē. Grupā jūs cenšaties nolasīt viņa gaidas, atbilst tām, cerot iegūt viņa atbalstu.
8. Jūs no sirds priecājaties par kārtējo sevī ieraudzīto nepilnību.
Jūs esat gatavi no jauna atkal un atkal ieraudzīt sevī trūkumus. Ja jums uzstāda diagnozi, jūs to pieņemat ar prieku. Jo tad taču jums ir, “ar ko strādāt”.
9. Jūs visur redzat psiholoģiskos iemeslus.
Ods kož ne tāpat vien – tu pats to esi vēlējies. Ja kāds tev par kaut ko nepiekrīt vai, vēl jo vairāk – neatbalsta tava guru domas – , viņš pretojas, jo viņam ir neapzināta psihotrauma vai frustācija, iegūta bērnībā.
10. Jūs nošķiraties no jums ierastā sabiedrības loka.
Jo jums taču neliekas vērtīgi cilvēki, kas neiet pretī apgaismībai kā jūs.
Izmantots materiāls no cluber.com.ua
