6 ieradumi no padomju laiku audzināšanas, kas kaitē pašam un citiem

4. Ieradums apēst visu līdz pēdējam.

Mēs visi no bērnības atceramies, ka nedrīkst spēlēties ar ēdienu, ar maizi – vispār grēks, bet par to, ka varētu izmest kādu produktu, nevar būt ne runas. Ja zupa jau ir ieskābusi, nekas – izbaros tēvam vai vectētiņam kā pašiem spēcīgākajiem ģimenes locekļiem. Galvenais – nekādā gadījumā neliet ārā.

Iznāk, ka labāk sevi pakļaut riskam saindēties ar ēdienu nekā to izmest.

5. “Bet ko ļaudis teiks?”

Kaitīgs ieradums pieņemt lēmumus, prātojot, ko teiks citi, un baidoties nosodījuma bieži vien pavada kopš bērnības. “Kā tu uzvedies? Ko cilvēki teiks? Redzi, kā uz tevi skatās?” – iedveš vecāki.

Varētu likties, ka tur nav nekā īpaša, bet pēc tam mēs neapzināti visu dzīvi lūkojamies uz abstraktiem onkuļiem un tantēm un baidāmies, ka viņi par mums nodomās ko sliktu.

Lasi vēl: Desmit visrūpīgāk glabātie vēstures noslēpumi: no Habsburgu salvetēm līdz 51. zonai

Protams, dzīvot vispār nedomājot, kā tevi vērtēs apkārtējie, nav iespējams, bet ja jūs atsakāties no vēlmēm, tikai baidoties no nosodījuma un neizpratnes, jums steidzami jāpārskata prioritātes.

6. Neprasme pieņemt komplimentus.

Tas lielākoties attiecas uz sievietēm. Vai esat kādreiz ievērojuši, ka tā vietā, lai atbildētu uz komplimentu par ārieni, labām smaržām u.tml., vairums sieviešu nezin kāpēc sāk taisnoties vai pat mazināt savu vērtību otra acīs?

“Jūs lieliski izskatāties!”

“Nu ko jūs! Es neizgulējos un esmu arī uzvilkusi veco džemperi.”

Vai atpazināt sevi un citus?

Labāk mācīties pienācīgi un ar pateicību pieņemt komplimentus, nevis no tiem atvairīties, sarkstot un kautrējoties.

Avots:

 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment