Aburds sastopams ne tikai Latvijā; Neticēsi, ko šai ģimenei aizliedza būvēt būvvalde

Vecāki ir satriekti par to, ka būvvaldes padome aizliegusi izsniegt plānošanas atļauju viņu bērnu rotaļu namiņam.

Maikls Herons un Dženna Hulme iztērējuši 239 Lielbritānijas mārciņas (331 Eiro), lai izgatavotu rotaļu namiņu, kas paredzēts viņu vienu gadu vecajai meitai Remijai un četrus gadus vecajam dēlam, Jēkabam.

Tomēr, Oldhemas padome ir lēmusi, ka šī rotaļlieta ir „neatļauts būvobjekts”.

Maikls atklāja, ka to uzzinot, viņa sieva Dženna ļoti pārdzīvojusi un raudājusi, kad tas tika paziņots.

Ģimene apņēmusies panākt to, ka rotaļu namiņš bez cīņas nojaukts netiks.

Padome likusi pārim iegūt atļauju Oldhemas First Choise namu pārvaldē, kuriem pieder māja Diglā, Mančestrā, kuri saņēmuši sūdzību no kāda kaimiņa.

Maikls paziņoja: „Es biju izbrīnīts, ka mums lika iegūt būvatļauju, bet tas, ka viņi vispār aizliedza izvietot pagalmā rotaļu namiņu ir reti pretīgi.”

„Mēs mājiņu uzstādījām vakarā, par godu Jēkaba ceturtajai dzimšanas dienai, bērniem tā ļoti patika. Ko mums teikt bērniem, ka tā pazudusi? Tas nav pareizi.”

„Mums nav piemājas dārza, kā arī mūsu bērni ir daudz par jaunu, lai spēlētos parkā. Šī vieta ir gan droša, gan ļauj viņiem atrasties ārā.”

„Izveidojusies situācija ir pilnīgs joks, un tā radusies viena vienīga iebilduma rezultātā. Es to nenojaukšu, līdz viņi atnāks un piespiedīs man to izdarīt.”

Maikls pastāstīja, ka pāris nedēļas pēc rotaļu namiņa uzstādīšanas viņš saņēmis e-pastu no Oldhemas First Choise namu pārvaldes, kas informēja viņu par sūdzību.

„Mēs bijām pārsteigti, rotaļu namiņš jau pāris nedēļas tur stāvēja un mums neviens pretenzijas neizteica,” apgalvo Maikls.

„Mums tika iedots termiņš, līdz kuram mums vai nu jānojauc namiņš, vai arī jāiesniedz būvniecības pieteikums. Mēs uzrakstījām pieteikumu un domājām, ka viss būs kārtībā.”

„Nespēju noticēt, ka bērnu rotaļlieta tiek uztverta tik nopietni. Padome apgalvoja, ka pastāv likumdošanas normas par būvniecību piemājas dārzos. Bet mums nav dārza, mums ir tikai iežogota teritorija.”

Oldhemas padome aizbildinājusies ar to, ka viņiem jāpielāgojas striktam plānošanas prasībām.

Prasījuma atteikumā minēts: „Sava izmēra un novietojuma dēļ, spēļu māja ir ļoti uzkrītoša un labi pamanāma no ielas, un tā kaitē īpašuma vizuālajam izskatam. Izveidotā būve neuzlabos ekonomisko, sociālo un vides labklājību, tādēļ tā netiek uzskatīta par ilgtspējīgu objektu. Prasījumā nav pievienoti iespējamie risinājumi, shēmas vai apstākļi, kas saprāta robežās varētu tikt izveidoti, lai padarītu šo konstrukciju pieņemamu. Tādēļ nav iespējams apstiprināt šo prasību.”

Maiklam pieteikuma iesniegšana izmaksāja 172 Lielbritānijas mārciņas (238 Eiro), viņus atbalstījuši draugi un kaimiņi, izsakot nožēlu par padomes pieņemto lēmumu.

Maikls piemetināja: „Tas ir ārkārtīgi kaitinoši, ka mums nācās maksāt par to, ka padome mums paziņojusi, ka nedrīkstam ļaut mūsu bērniem spēlēties pagalmā.”

Deivs Hibberts, Oldhemas padomes pārstāvis apgalvoja: „Valsts likumdošana paredz, ka būvatļauja nepieciešama tādām būvēm kā dārza šķūņiem, garāžām, rotaļu mājām, un daudzām citām struktūrām, vietās, kur dārzs atrodas mājas priekšā. Es pilnība saprotu rotaļu namiņa īpašnieku, jo viņš vēlas, lai bērni varētu spēlēties dārzā, tomēr valsts likumdošana liek mums saglabāt rajona vizuālo izskatu.”

„Mēs būsim vairāk kā priecīgi ar rotaļu namiņa īpašniekiem pārrunāt iespējamos risinājumus.”

„Mēs vienmēr iesakām namīpašniekiem konsultēties ar mums, pirms būvēšanas un uzstādīšanas, lai uzzinātu, vai šīm būvēm nepieciešama atļauja un saskaņošana.”